DABAS PAMATNE JŪRMALĀ

ĪPAŠNIEKIEM, IEDZĪVOTĀJIEM, VIESIEM.

Šis izdevums ir adresēts visiem, kam dabas un kultūrvides saglabāšana ir būtiska vērtība. Taču, galvenokārt, mēs vēršamies pie cilvēkiem un organizācijām, kuru īpašumā ir Dabas pamatnes teritorijas Jūrmalas pilsētā.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jau šobrīd dzīvo pilsētās, un viņu ikdienas nodarbošanās nav saistīta ar dabu. Diezgan droši varam prognozēt, ka urbanizācijas process turpināsies un šo cilvēku procentuālais īpatsvars pieaugs.

Viens no ļoti būtiskiem cilvēka dzīves kvalitātes rādītājiem ir iespējas dzīvot ekoloģiski tīrā, vai vismaz – drošā vidē, un saskarsmes iespējas ar dabu. Tiem lielo pilsētu iedzīvotājiem, kuri nepieder pie ļoti labi nodrošināto cilvēku slāņa, šīs iespējas kļūst aizvien ierobežotākas.

Mums visiem ir svarīga brīva pieeja jūrai, upei, ezeram vai mežam. Taču, gadījumā, kad šīs dabas vērtības atrodas uz mums piederošas zemes, gluži dabiski rodas vēlme tās izmantot pēc saviem personiskajiem ieskatiem, un šīs darbības ierobežojošie normatīvie akti šķiet kā īpašuma tiesību aizskārums.

Taču - Latvijas Republikas Satversmes 105.pants nosaka, ka „ Dabas resursi nav tikai privātīpašums, un tiem jādarbojas arī sabiedrības labā. Šī iemesla dēļ valsts likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga noteikt privātīpašuma aprobežojumus dabas resursu īpašniekiem” .

Arī Jūrmalas vides aizsardzības politikas plāna viena no trim galvenajām prioritātēm ir: „Kvalitatīvas dabas un kultūrvides saglabāšana , aizsardzība un attīstīšana, īpašu vērtību pievēršot zemes izmantošanas jautājumu sakārtošanai pilsētā, vērtīgo dabas teritoriju un kultūrainavu aizsardzībai un attīstīšanai.”

Jūrmalas situācija.

Jūrmala ir viena no Latvijas lielākajām pilsētām. Pēc platības – otrā aiz galvaspilsētas. Jūrmalas pilsētas teritorijā ietilpst 60, 99 % Dabas pamatnes teritoriju, no kurām lielāko daļu aizņem meži.

Mūsu pilsētā atrodas 3 Eiropas mēroga aizsargājamās teritorijas, kas ietilpst „Natura 2000 „ tīklā – Ķemeru Nacionālais parks, Raga kāpas dabas parks, Lielupes grīvas pļavu dabas liegums; kā arī valsts nozīmes dabas liegums „Darmštates priežu audze” un vietējās nozīmes ģeoloģiski – ģeomorfoloģiskais dabas objekts „Baltā kāpa”. Būtībā šī situācija ir unikāla gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Un tieši dabas resursi ir tas faktors, kas nodrošina pilsētas un tās iedzīvotāju labklājību.

Zemes izmantošanas veidus Jūrmalas pilsētā nosaka Attīstības plāns, un tajā ir paredzēti 17 dažādas zemes izmantošanas veidu kategorijas. Šobrīd Dabas pamatnes teritorijas veido lielāko īpatsvaru no pilsētas platības, kopumā tās aizņem 5451 ha. Nākamais lielākais īpatsvars ir dzīvojamās apbūves teritorijām, kas aizņem 11,8% no teritorijas. Kopumā dažādas apbūves teritorijas aizņem 32,42% no pilsētas platības.

Diemžēl, jāatzīmē, ka Dabas pamatnes teritoriju īpatsvars pilsētā tiek samazināts, mainot teritoriju plānojumu no šī statusa un citu – tādu, kas atļauj apbūvi vai intensīvu saimniecisko izmantošanu. Tā, piemēram, 2004. gadā Attīstības plānā ir izdarīti grozījumi, kas skar 25 teritorijas, un 23 gadījumos zonējums no Dabas pamatnes ir mainīts uz dažāda veida apbūves teritorijām.

2006.gadā apstiprinātais Jūrmalas Attīstības plāns paredz, ka lielākās izmaiņas nākotnē skars šādas teritorijas:

• samazināsies rūpniecības un tehniskās apbūves teritorijas, kā arī kopējās „dabas pamatnes” teritorijas, kaut gan, mežu, mežaparku un balneoloģisko resursu aizsardzības teritorijas paredzēts palielināt;

• palielināsies sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūve, savrupmāju teritorijas „priežu mežā”, ostas teritorijas;

• tiks atrasts pielietojums līdz tam neizmantotajām teritorijām un turpmākās izpētes teritorijām.

Dabas pamatne – kas tas ir ?

Dabas pamatnes teritoriju galvenās sastāvdaļas ir:

• pilsētas meži un parki,
• Rīgas jūras līča ūdeņi ar 27 km garu dzelteno smilšu pludmali un kāpu joslu,
• Lielupe, Jūrmalas ezeri, to krastu joslas,
• Ķemeru Nacionālais parks.
• Pļavas, purvi, Lielupes palienes, atmatas un lauksaimniecības zemes.

• ekosistēmas funkcija, kas ietver:
1. mikroklimata un ūdens aprites režīma stabilizēšana;
2. piesārņojuma samazināšana;
3. bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības nodrošināšana.
• kūrortoloģisko resursu saglabāšanas funkcija.
• Pievilcīga pilsētas tēla saglabāšanas funkcija.
• Sociālā un pedagoģiskā funkcija.
• Pilsētas vides izmaiņu indikatora funkcija.
• Kompensācijas (sanitāri higiēniskā) funkcija.

Īpašums „Natura 2000” robežās.

Ja Dabas pamatnes teritorija atrodas kādā no īpaši aizsargājamajām „Natura 2000” teritorijām, tad uz tās izmantošanu ir attiecināmas likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” prasības.

Katrai no tām ir izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas būtībā ir vissvarīgākais dokuments ikvienam zemes īpašniekam. Jo šajos noteikumos detalizēti minēts, ko tieši drīkst vai nedrīkst darīt konkrētajā īpašumā.

Tā, piemēram Dabas parka "Ragakāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi iedala Dabas parku divās funkcionālajās zonās – dabas lieguma un dabas parka zonā.

Dabas lieguma zona izveidota mežu biotopu, mežaino jūrmalas kāpu un piekrastes kāpu aizsardzībai, un tajā ir aizliegts veikt galveno cirti un rekonstruktīvo cirti, izņemot cirtes meža biotopu saglabāšanai atbilstoši dabas aizsardzības plānam un bīstamo koku novākšanu.

Dabas parka zona izveidota, lai aizsargātu parka ainavu, saglabātu parku atpūtai un izglītošanai, kā arī, īstenojot īpašus apsaimniekošanas pasākumus, sekmētu bioloģiski vērtīgu mežaudžu veidošanos nākotnē. Dabas parka zonā aizliegts: - galvenajā cirtē izcirst valdaudzes kokus, izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus un bīstamos kokus;
- kopšanas cirtē cirst augošus kokus, kuru caurmērs 1,3 m augstumā no sakņu kakla pārsniedz 16 cm;
- veikt visu veidu cirtes meža nogabalos, kuros ir slapjas augsnes.

Visā dabas parka teritorijā aizliegts: - veikt zemes transformāciju, izņemot transformāciju dabas parka teritorijā esošajā autostāvvietā dabas aizsardzības plānā minēto objektu būvniecībai;

• vākt ārstniecības un dekoratīvos augus, vākt dabas materiālus kolekcijām, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams zinātniskajai pētniecībai;
  
• cirst nokaltušus kokus, izvākt kritalas vai to daļas, kā arī kritušus kokus, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamo koku novākšanu;
  
• cirst dobumainus kokus;
  
• atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot gadījumus, ja ir paredzēts ierīkot un uzturēt skatu vietas;
  
• ierīkot nometnes un celt teltis ārpus šim nolūkam paredzētām īpaši norādītām vietām;
  
• veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
  
• rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;
  
• būvēt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās ēkas, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves, izņemot gadījumus, kad tās tiek rekonstruētas, nepārsniedzot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas.

• Pārvietošanās ar visa veida motorizētiem transporta līdzekļiem uz sauszemes vai ūdenī, ja tā nav nepieciešama lieguma apsaimniekošanai vai režīma nodrošināšanai .
• ugunskuru kurināšana un telšu celšana;
• augu vai to daļu vākšana, tai skaitā – ārstniecības augu vākšana, izņemot apsaimniekošanas pasākumus;
• suņu vadāšana bez pavadas.

Priekšrocības?

Jebkuram zemes īpašniekam ir aktuāli jautājumi:

• Ko es varētu darīt ar šo zemes gabalu?
• Kādas ir alternatīvas, ja to, ko esmu iecerējis, nav iespējams realizēt no manis neatkarīgu apstākļu dēļ?
• Cik lielas ir zemes izmantošanas variācijas iespējas?

1. Pastāvošā likumdošana.
2. Īpašnieka intereses un vērtību sistēma.
3. Īpašuma resursi:
• dabas resursi – klimats, augu valsts, ūdens resursi, pašreizējais zemes izmantošanas veids;
• sociālie resursi – vietējās tradīcijas, apkārtējie iedzīvotāji;
• kapitāla resursi; gan privātie, gan valsts un pašvaldības, gan publiskie finansu resursi, kurus iespējams ieguldīt plānotās darbības uzsākšanā;
• infrastruktūra – satiksme, komunikācijas, komunālie tīkli.

Iepriekšējās sadaļās ir minēts ļoti plašs aizliegumu klāsts, kas ir veicinājis daļu dabas pamatnes teritoriju īpašnieku veikt darbības, kas saistītas ar īpašuma atbrīvošanu no šī neērtā statusa, izmantojot vairāk vai mazāk likumīgas metodes.

Taču, izvērtējot visus minētos nosacījumus, kā ierobežojošs faktors ir definējams tikai likumdošanas aspekts, kas, protams ir ļoti būtisks – Dabas pamatnes teritorijās nedrīkst notikt jauna būvniecība, līdz ar to – šādu zemes gabalu pārdošanas cena ir daudzkārt zemāka, nekā īpašumiem, kas atrodas Individuālās apbūves , Priežu parka ar apbūvi vai cita zonējuma teritorijās.

Ieteikumi.

Jūrmala jau vēsturiski ir kūrorta un tūrisma pilsēta, un, līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tūrisma plūsma uz mūsu pilsētu ar katru gadu pieaug.

Kā liecina statistikas dati, tad tūristi no Krievijas un citām NVS valstīm biežāk Jūrmalu apmeklē kā prestižu kūrortu, un vairumam no viņiem ir svarīga atpūta, izklaide un veselības uzlabošana. Nozīmīga daļa tūristu no rietumiem, savukārt, par ļoti būtisku faktoru atzīst dabu un klusumu. Dabas tūrisms un ekotūrisms Eiropas Savienībā ar katru gadu kļūst aizvien izplatītāks.

Ūdens

vairumā gadījumu šīs teritorijas robežojas ar Lielupi vai jūru, arī tad, ja tiešas robežas nav, ūdenskrātuve ir īsas pastaigas attālumā.

Reljefs

neraugoties uz to, ka Jūrmalā nav pat Latvijas mērogam kalnaina reljefa, mūsu teritorijām piemīt sava specifika, piemēram, iespējas vērot apvārsni gan rietumu virzienā raugoties pāri jūrai, gan austrumu virzienā – pāri Lielupei. Kāpu un mežu reljefu iespējams atklāt, izveidojot skatu laukumus un dabas takas.

Veģetācija

daudzveidīga augu valsts ir viena no svarīgākajām „Dabas pamatnes” teritoriju vērtībām. Abi mūsu pilsētas robežās visbiežāk sastopamie biotopi – gan smilšaino piejūras kāpu veģetācija, gan Lielupes palieņu pļavas, ir unikāli Eiropas mērogā. Izveidojot atbilstošas pieejas un regulējot apmeklētāju plūsmu, cilvēkiem var nodrošināt brīnišķīgas šo biotopu vērošanas un fotografēšanas iespējas.

Daba

mūsu pilsēta ir izvietojusies starp divām lielām ūdenstilpnēm, kuru vērošana, filmēšana un fotografēšana visdažādākajos diennakts un gadalaikos var izvērsties par neaizmirstamu piedzīvojumu to apmeklētājiem. Gan Lielupes palieņu pļavās, gan Ķemeru Nacionālā parka teritorijā paveras lieliskas putnu vērošanas iespējas.

Klimats

Jūrmalas mērenais un maigais klimats gan nenodrošina ilgstošu kūrorta izmantošanas sezonu, taču sniedz iespēju tieši dabas parādību daudzveidības izjušanai. Jūrmalā, papildus vasaras saulei un baltajām smiltīm, ir iespējams piedzīvot gan rudens vētras, gan pavasara palus, gan ledus krāvumu pārceļošanu ziemā.

Ņemot vērā visus minētos faktorus, varam secināt, ka gan dabai, gan vietējiem iedzīvotājiem visdraudzīgākais, un, līdz ar to, arī ilgtspējīgākais, Dabas pamatnes teritoriju izmantošanas veids ir ekotūrisma objektu – dabas taku, atpūtas vietu, augu un putnu vērošanas platformu izveidošana un apsaimniekošana.

Jāatzīmē gan, ka šis saimnieciskās darbības veids nesola ātru peļņu. Taču – tas neprasa tik apjomīgas investīcijas, kā izklaides un atpūtas objektu būvniecība. Būtisks ekonomiskās attīstības faktors ir arī jau minētās labvēlīgās nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kas rada iespējas vairāk uzmanības pievērst vides aizsardzības interesēm, neupurējot tās intensīvai uzņēmējdarbībai.

Veiksmīgai saimnieciskajai darbībai Dabas pamatnes teritorijās jālīdzinās dabas procesiem – tai jābūt pakāpeniskai, daudzveidīgai un drošai; ar lielu izdzīvošanas, pielāgošanās un atjaunošanās potenciālu.

Saistošā likumdošana.

Nacionālie tiesību akti:

• Likums „Par vides aizsardzību”, 2005.
• Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, 1998, grozījumi 2001., 2003., 2005.
• Likums „Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām”, 1993., ar grozījumiem 2005.
• Likums „Par sugu un biotopu aizsardzību”, 2002.
• „Ūdens apsaimniekošanas likums, 2002.
• Likums „Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”, 1994.
• „Meža likums”, 2000.
• Ķemeru nacionālā parka likums, 2001.
• Latvijas – Lietuvas Lielupes baseina apsaimniekošanas plāns, 2001.
• „Aizsargjoslu likums”, 1997., grozījumi 2003.
• MK noteikumi „ Par meža zemes transformāciju”, 2004.
• MK noteikumi „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, 2004.
• MK noteikumi „Par dabas liegumiem”, 1999. grozījumi 2003.
• MK noteikumi „Par dabas parkiem”, 1999. grozījumi 2003.
• MK noteikumi „Par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem”, 2001.
• MK noteikumi „ Par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”, 2001.
• MK noteikumi „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, 2003.
• Dabas parka „Ragakāpa” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, 2003.
• Dabas lieguma „Lielupes grīvas pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, 2005.

• Jūrmalas pilsētas Attīstības plāns, 1995., grozījumi 2004., 2006.
• Jūrmalas vides aizsardzības politikas plāns, 2000.
• Jūrmalas pilsētas vides politikas rīcības programma, 2004.
• Jūrmalas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi, 1999., grozījumi 2004.
• Jūrmalas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi, 2001., grozījumi 2006.
• Jūrmalas pilsētas Koku ciršanas komisijas nolikums, 2002., grozījumi 2005.

Kontakti.

Vides ministrija

Tālrunis: 7026470
Fakss: 7820442
e-pasts: pasts@vidm.gov.lv
Mājas lapa: www.vidm.gov.lv

Dabas aizsardzības pārvalde

Tālrunis: 7332016
Fakss: 7332016
e-pasts: dap@dap.gov.lv
Mājas lapa: www.dap.gov.lv

Vides valsts inspekcija

Tālrunis: 7321200
Fakss: 7321577
e-pasts: vvi@vvi.gov.lv
Mājas lapa: www.vvi.gov.lv

Lielrīgas reģionālā vides pārvalde

Tālrunis: 7323202
Fakss: 7322359
e-pasts: lrvp@vvi.gov.lv
Mājas lapa: www.lielrigasrvp.gov.lv

Inspektors Jūrmalā:
Tālrunis: 7760232

Jūrmalas pilsētas dome

Tālrunis: 7093816
e-pasts: pasts@jpd.gov.lv
Mājas lapa: www.jurmala.lv
Mājas lapa: www.jpd.gov.lv

Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļa

Tālrunis: 7093870
e-pasts: rita@jpd.gov.lv

Jūrmalas pilsētas domes Būvvalde

Tālrunis: 7751244
Fakss: 7147595