JŪRMALAS PILSĒTAS
EKOTŪRISMA ATTĪSTĪBAS STARTĒĢIJA

Saturs

1. Stratēģiskais risinājums
2. Priekšnosacījumi stratēģijas realizēšanas iespējamībai
3. Situācijas analīze
   
3.1. Tūrisma tirgus tendences un piedāvājuma analīze
3.2. Jūrmalas pilsētas resursu novērtēšana
3.3. SVID analīze
3.4. Problēmas un riska faktori

4. Stratēģijas taktiskā daļa
   4.1. Stratēģiju alternatīvas un to attīstības pasākumi
   4.2. Optimistiskais un pesimistiskais attīstības scenārijs
   4.3. Stratēģijas izvēle un prioritāro pasākumu definēšana
   

1. Ieteicamie pasākumi un to prioritātes pakāpe
   
2. Pasākumu izpildes laiki, izmaksas, pasākumu saturs u.c.
   
3. Pasākumu izpildes vērtēšanas indikatori
   

Izstrādātais projekta pieteikums „Ekotūrisma informācijas un konsultāciju centra izveidošana Jūrmalā, izmantojot NVO resursus un stiprinot to kapacitāti” ir saņēmis Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu. Kopš 2005.gada septembra mēneša ir uzsākta projekta realizācija, kura viena no svarīgākajiem uzdevumiem ir izstrādāt ekotūrisma stratēģiju Jūrmalas pilsētai.

Ieskatoties vēsturē, Jūrmalas pilsēta un tās apkārtnes teritorija viena no pirmajām sāka uzņemt atpūtniekus un tā laika tūrisma tradīciju aizsācējus Latvijā. Tam par iemeslu bija daba – veselīga, skaista, neskarta, bet tajā pašā laikā - viegli pieejama un aizsniedzama.

Nav iespējams uzminēt to, kāds būtu bijis Jūrmalas attīstības scenārijs kā atpūtas un rekreācijas tūrisma galvaspilsētai Latvijā, ja valsts nezaudētu savu neatkarību 20.gs.vidū un netiktu iekļauta vienoti administrētā Padomju tūrisma sistēmā. Šie laiki aizgāja, izpildot resoru prasības nodrošināt iespējas plašām masām apmeklēt skaistu, veselīgu, bet tomēr trauslu dabas stūrīti pie Baltijas jūras.

Tāpēc, domājot par to, kāda tuvākajā nākotnē būs Jūrmala un tās galvenais resurss – daba, nepieciešams nevis skatīties atpakaļ un gaidīt to, kad atgriezīsies agrākā masu tūrisma slava, bet gan skaidri izvērtēt kur esam un kas mūs gaida priekšā, ja vēlamies strādāt savā labā nevis jaunu resoru vai masu tūrisma starptautisko koncernu labā.

Neiedziļinoties visās tajās priekšrocībās, kas ir pieejamas Jūrmalas pilsētas veiksmīgai attīstībai, ir pavisam noteikti skaidrs, ka tūrisms ir jāplāno tā, lai vērtības, uz kurām tiek balstīta šī nozare Jūrmalā, nemazinātos, lai resursi tiktu izmantoti efektīgi un atjaunoties spējīgi, un, lai ieguvēji būtu pēc iespējas plašāka pilsētas iedzīvotāju daļa.

Viena no galvenajām prasībām, plānojot attīstību kā tādu, ir skaidru principu izvirzīšana. Pasaules politika tiek soli pa solim virzīta uz ilgtspējīgas saimniekošanas „sliedēm”. Šādai saimniekošanai ir virkne principu, un tie visi ir tendēti uz atbildīgu pieeju pret planētu, uz kuras dzīvo visa cilvēce, pret vidi, kurā dzīvojam mēs katrs atsevišķi, pret kultūru un tradīcijām, kuras ir izkoptas gadu desmitiem un simtiem, un pret mūsu nākamo paaudzi, kurai būs jānodod šī Pasaule godīgai un atbildīgai turpmākai apsaimniekošanai.

Ilgtspējīgas saimniekošanas principi, kā vesels kopums, ir iestrādāti ekotūrisma veidolā. Ekotūrisms nav vienkāršs tūrisma paveids, bet gan attiecību kopums, kuru pieņemot par saimniekošanas un ceļošanas pamatu, var radīt ilgtspējības efektu teritorijās, kurās daba un cilvēks kaut kādā ziņā ir sākuši „konfliktēt”. Ne vienmēr konflikts izpaužas kā pretnostatījums „kurš – kuru”. Dabai kā fenomenam īstenībā ir vienalga, ko ar to dara cilvēks. Tā vienkārši reaģē atbilstoši radītajiem apstākļiem un transformē mūsu iepriekšējo rīcību jaunās dabas procesu formās. Visbiežāk cilvēks agri vai vēlu pats dabū ciest. Tāpēc tā saucamais „konflikts” drīzāk ir sociālekonomiskas dabas problēma.

Ja sabiedrībā daļa indivīdu nevar nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi, bet apkārt daba ir devusi priekšrocības strādāt un dzīvot paaudžu paaudzēs, ja sabiedrība sadalās bagātos un nabadzīgos, svešos un savējos, apdalītos un vardarbīgos, ja sabiedrība nejūtas savās mājās kā mājās un pamazām zaudē mīlestību pret vietu kur dzīvo, tad, zaudējot līdzsvaru sabiedrībā, tiek zaudēts līdzsvars dabā. Daba cieš pirmā un kā spogulis parāda, kādā sociālā vidē dzīvojam. Šī nav tikai Jūrmalas un daudzu citu Latvijas pilsētu problēma. Tādas problēmas ir visur pasaulē un visbiežāk vietās, kur paši varēja attīstīt tūrismu, bet tā vietā to ļāva darīt šīs nozares ātras peļņas tīkotājiem, kam sveša bija vietējās sabiedrības intereses un dabas īpatnības. Valstis kur tā notiek parasti sauc par „banānu republikām”.

Iespējams, ekotūrisms varētu būt gan Jūrmalas tūrisma saimniekošanas principu kopums un vadmotīvs, gan tūrisma nozares pārstāvju sociālās atbildības un mūsdienīgu standartu prezentācijas veids.

Ekotūrisma attīstībai ir vairāki būtiski priekšnoteikumi.

Pirmkārt, to ir noteikusi starptautiskā sabiedrība. Daži no svarīgākajiem pieņemtajiem starptautiskajiem dokumentiem ir:

• 1992.gadā Vispasaules tūrisma organizācijas (VTO) izstrādāja un pieņema dokumentu “Dienaskārtība 21` Ceļojumu un tūrisma nozarei” (Agenda 21 for the Travel & Tourism Industry), kurā ir dota rīcības programma, lai īstenotu Agenda 21 noteiktos ilgtspējīga tūrisma attīstības principus; - 1995.gadā pieņemta Ilgtspējīga tūrisma harta un Vis-Eiropas bioloģiskās un ainavas daudzveidības stratēģija, kura nosaka nepieciešamību veicināt ilgtspējīga tūrisma attīstību, integrējot dabas un ainavas aizsardzības uzdevumus ar tūrisma un atpūtas politiku, tādējādi stimulējot tūrisma līdzsvarotu attīstību;
• 1997.gadā pieņemta Berlīnes deklarācija “Par bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu tūrismu”, kas nosaka, ka tūrisma aktivitātēm jābūt saskaņotām ar vides, ekonomikas, sociālajiem un kultūras aspektiem un, ka jāveicina tādas tūrisma aktivitātes, kas tieši vai netieši veicina dabas aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vietējās sabiedrības attīstību.

Otrkārt, vietējie dabas apstākļi, dabas un kultūras vērtības un tūrisma tradīcijas sniedz Jūrmalas pilsētai starp Baltijas jūras reģiona pilsētām zināmas priekšrocības ekotūrisma attīstīšanai pilsētvidē. Tomēr, pats būtiskākais priekšnoteikums ir vietējo sociālekonomisko problēmu un trūkumu novēršana, kas traucē kā ilgtspējīga tūrisma attīstībai, tā sabiedrības vispārējai labklājībai.

Izvirzītie vadmotīvi, kas nosaka ekotūrisma attīstības nepieciešamību, ir noteikti, analizējot tūrisma attīstības tendences Jūrmalas pilsētā un dominējošās sociālekonomiskās problēmas. Tajā pašā laikā - problēmas netiek skatītas ne padziļinātas detalizācijas līmenī, ne segmentēšanas līmenī. Svarīgāk par šo, ir definēt galvenās puses (dalībniekus), kuras piedalās tūrisma formēšanā, un to, kā un kur šīs puses var iesaistīties šodienas problēmas vai trūkumu novēršanā.

Lai uzsāktu stratēģijas izstrādi ir definēti trīs „ieguvēji” - tūristi, tūrisma uzņēmēji un sociāli ekonomiskā vide (vietējā sabiedrība un teritorija) :

• Tūristi, kā galvenais Jūrmalas pilsētas vides patērētājs un pakalpojumu pircējs;
• Tūrisma uzņēmumi un tūrisma nozarē nodarbinātie, kā galvenie tūrisma produkta veidotāji un pilsētas labklājības vairotāji;
• Jūrmalas pilsētas teritorija un vide, kā galvenais telpiskais formējums, kurā plānots ekotūrisms var sekmēt veiksmīgas uzņēmējdarbības un sociālās vides izlīdzsvarošanos vidējā plānošanas termiņā.

Problēmas, kas izvirza nosauktos vadmotīvus priekšplānā ir sekojošas:

1. Tūristu radītās problēmas un, pretēji, neērtības, ar kurām arvien biežāk saskaras tūristi:

   • Pārlieku liels atpūtnieku skaits vasaras sezonā, kas rada psiholoģisku spiedienu uz vietējiem iedzīvotājiem un fizisku spiedienu uz ekosistēmām, tai skaitā atstātais piesārņojums,
   • Rindas pie pakalpojumiem vai sabiedriskām vietām brīžos, kad atpūtnieki ierodas vai dodas prom no atpūtas vietām,
   • Mobilitātes un transporta problēmas, kas izsauc ne vien sociālu diskomfortu, bet arī gaisa un skaņas piesārņojumu.

2. Tūrisma uzņēmumu un tūrisma nozarē nodarbināto attieksme un profesionalitāte, darbojoties īpatnējos Jūrmalas dabas apstākļos - vidē, kas vairāk kā 100 gadus spēlē nozīmīgāko kūrortoloģijas lomu Baltijas valstīs.

3. Tūrisma sezonalitātes problēmas un tūrisma produkta vienveidīgums, kas palielina risku iestājoties nelabvēlīgiem laika apstākļiem.

   • Lielākā daļa tūrisma pakalpojumu un atpūtas iespēju balstās uz saulaina laika esamību vasaras sezonā.
   • Laika apstākļi Latvijā, tai skaitā Jūrmalā, ir nepastāvīgi, ar biežiem nokrišņiem, pastiprinātu vēju. Pēdējo gadu meteoroloģiskie novērojumi rāda, ka Baltijas reģionā pieaug mitruma īpatsvars gaisā, kas arvien biežāk izsauks mākoņainību un nokrišņus.
   • Piedāvājuma trūkums rada pieprasījuma vienveidību, tātad tūristi tiek pieradināti pie vien veida un kvalitātes piedāvājumiem, kasar laiku sasniedzot „kritisko masu” zaudē interesi starp tūristiem.

4. Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju sadzīvošana ar tūrisma nozari, sociālā noslāņošanās, tūrisma atstātais negatīvais efekts, drauds ilgtspējīga tūrisma attīstībai, it īpaši pieaugot pilsētas sociālajam „balastam”

   • Tūristu visatļautība un puslegālu (nelegālu) darījumu veicināšana „tumšajā” tūrisma pakalpojumu sektorā,
   • Cenu celšanās tūrisma sezonas laikā,
   • Ubagošana un bezpajumtnieku klātbūtne,
   • Sabiedrības neiecietība pret vienas vai otras valsts tūristu kontingentu (sociālā neiecietība),
   • Tūristu krāpšana un organizēta noziedzība, kuras objekts ir tūristu kontingents.

Lai mazinātu, vai pat novērstu uzskaitītās problēmas, viena vērā ņemama iespēja ir attīstīts ekotūrisms Jūrmalas pilsētā.

Tālākās sadaļās tiek izskaidrots un parādīts, kāda būtu vēlamā ekotūrisma attīstības stratēģija un kādi pasākumi būtu jāveic vidējā termiņā, lai mazinātu augstāk minēto problemātiku.

Stratēģiskais risinājums

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir bijuši vairāki stratēģiskie ekotūrisma attīstības plānošanas risinājumi. Svarīgākie no tiem:

• Latvijas ekotūrisma attīstības stratēģija – 2001.gads;
• Dvietes senlejas ekotūrisma attīstības stratēģija – 2002.gads;
• Ekotūrisma attīstības plāns Kurzemes rietumu piekrastei – 1999.gads;
• Ekotūrisma attīstības stratēģija Bārtuvas pārrobežu teritorijai – 2002.gads;
• Ekotūrisma attīstība Lubānas mitrainē - 1999.gads.

Visos šajos gadījumos attīstība tiek skatīta kā plānots, prognozēts un monitorēts process, kuras laikā tiek mazinātas vai novērstas iepriekšējās problēmas saistībā ar dabas aizsardzību un dabas vērtību saglabāšanu, vietējās sabiedrības ilgtspējīgu saimniekošanu, kultūras un tradīciju saglabāšanu, vietējās sabiedrības un tūristu izglītošanu.

Šādās attīstības stratēģijās dominē ekstensīva saimniekošana un mini-Maxi (pēc SVID analīzes principiem) stratēģiskais risinājums.

Izvēloties metodiku stratēģijas izstrādei, tika ņemts vērā tas, kāda ir bijusi izvēle iepriekšējo stratēģiju izstrādē, un tas, kāda ir sabiedrības vispārējā izpratne par plānošanas metodiku pielietošanu Latvijā. Stratēģijas izstrādē tika ņemta par pamatu SVID analīzes metode un stratēģiskais risinājums tika pakārtots atbilstoši ilgtspējīgas saimniekošanas pamatprincipiem.

Ekotūrisma attīstības aktivitāšu periods, uz ko būtu attiecināma šīs stratēģijas realizēšana, tika noteikts kā vidēja termiņa plānojums, kas pakārtots aktuālajam ES finansēšanas periodam 2007-2013.gadam. Pamatojoties uz to turpmākā stratēģijas ieviešana tiek piedāvāta 2007.-2013.gadam. Šis plānošanas periods gan atšķiras no Jūrmalas attīstības stratēģijas plānošanas perioda, kas paredzēts laika posmam 2005.-2018.gadam.

Priekšnosacījumi stratēģijas realizēšanas iespējamībai

Kā viens no svarīgiem priekšnoteikumiem stratēģijas izstrādē bija Jūrmalas pilsētas pašvaldības iesaistīšanās ekotūrisma stratēģijas izstrādāšanas laikā. No pašvaldības puses dažādos projekta virzības etapos un dažādā pakāpē iesaistījās gan atsevišķi deputāti, gan arī pašvaldības izpildstruktūras: Vides aizsarsdzības nodaļa, Tūrisma un ārējo sakaru nodaļa, Kultūras un sporta nodaļa, Ekonomikas un attīstības nodaļa un to darbinieki.

Tā kā stratēģijas izstrādes procesā atsevišķi deputāti izrādīja savu interesi, komentēja stratēģijas vadlīnijas un ekotūrisma iespējamo lomu pilsētas attīstībā, ir pamats uzskatīt, ka daļēji ir panākta Pilsētas domes izpratne par ekotūrisma attīstības nepieciešamību. Atliek vien turpmākajā stratēģijas realizēšanas procesā sagaidīt arī politisko „gribu”.

Kā viens no politiskās „gribas” apliecinājumiem noteikti būtu Stratēģijas rīcības plāna akceptēšana un iekļaušana pilsētas ikgadējā budžeta plānošanā, vai vismaz tas, ja tiktu ņemti vērā stratēģijā minētie pasākumi, sastādot kārtējā gada budžetu, kā arī maksimāla šīs stratēģijas integrēšana Jūrmalas pilsētas Tūrisma attīstības stratēģijā, kas šobrīd ir sagatavošanas procesā.

Tāpat būtu uzskatāms, ka pilsētas dome ir uztvērusi ekotūrisma iespējamo lomu pilsētas attīstībā, ja stratēģijā ietvertie nacionāli nozīmīgie pasākumi tiktu virzīti uz valsts un ES finansēšanas programmām. NSID (Nacionālās stratēģijas ietvardokuments) 2007.-2013.gadam paredz ekotūrisma attīstību kā nacionāli nozīmīgu pieeju apsaimniekojot unikālas vai aizsargājams dabas vērtības Latvijā.

Situācijas analīze

Jūrmalas pilsētai tika izstrādāta attīstības stratēģija laika posmam no 2005.-2018.gadam. Šajā stratēģijā minētas vairākas būtiskas lietas, uz kurām noteikti ir jāatsaucas ekotūrisma attīstības stratēģijas ietvaros.

Jūrmalas pilsētas teritorija ir izstiepusies gar Rīgas jūras līča krastu 33 km garumā un pašu teritoriju aizņem liela daļa dabas pamatnes – meži 38,9 %, ūdeņi 12,4 %, pludmales 11,1 %. Pilsētas attīstības stratēģijā ir uzsvērts, ka tā ir bagāta ar dabas resursiem, kas īpaši piemēroti tūrismam un rekreācijai – plaši piekrastes priežu meži, visdaždāko veidu ūdeņi, liela ainaviskā un bioloģiskā bagātība. Dabas vērtības sastopamas visā pilsētas teritorijā – priežu mežaudzes, Ķemeru nacionālais parks, Lielupes palieņu pļavas un citas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tajā pašā laikā ir minēti arī citi dabas resursi – dabiskās ar sēru un ģipsi mineralizētās balneoloģiskās kūdras dūņas, četru veidu minerālūdeņi Ķemeros, lieliska 27 km gara balto kvarca smilšu pludmale, veselīgs jūras gaiss un unikāls klimats.

Šādu priekšnoteikumu nav nevienai citai pilsētai Latvijā. Dabas resursu daudzveidība un plašā pieejamība ļauj secināt, ka ekotūrisma attīstībai ir ļoti plašās iespējas tādā pilsētvidē, kāda tā ir Jūrmalā.

2005.gadā Jūrmala starp republikas nozīmes pilsētām bija ar viszemāko iedzīvotāju blīvumu uz 1 km2 – 556 cilvēki, kas ir aptuveni 4 reizes zemāks nekā Rīgā. Šāds zems iedzīvotāju blīvums ļautu saglabāt dabas pamatni un dabas vides kvalitāti daudz efektīgāk, ja lielā Jūrmalas popularitāte starp atpūtniekiem nepadarītu to vasaras sezonā par vienu no apmeklētākajām Latvijas pilsētām.

2004.gadā Jūrmalu apmeklēja 88000 vairākdienu tūristu un apmēram 3-4 miljoni vienas dienas atpūtnieku. Šim skaitlim ir tendence pieaugt, kas kopā ar citiem faktoriem ļauj droši prognozēt Jūrmalas lomas pieaugumu Eiropas kūrortpilsētu sektorā.

Tik pat droši var prognozēt dabas vides kvalitātes pasliktināšanos un pieaugošu spiedienu uz dabas pamatni. 2006.gada vasarā jau parādījās pirmie nopietnie simptomi, kas lika izskatīt Zilo karogu statusa saglabāšanas lietderību Jūrmalas pludmalēm.

Situācija norāda uz teritorijas izmantošanas sezonalitātes un intensitātes galējībām, kas rada risku dabas vērtībām un dabas pamatnei, kā arī padara esošo saimniekošanu mazefektīfu pie pastāvošās pilsētplānošanas. Tātad - pastāv risks, ka turpinoties minēto tendenču pieaugumam, var pastiprināties nevēlami blakus efekti visas pilsētas attīstībā. Vasarā ir cilvēku pārapmeklētība, kas saistās ar dabas resursu pastiprinātu izmantošanu, atkritumu un piesārņojuma saražošanu un sociāla rakstura spiediena pieaugumu uz vietējiem iedzīvotājiem.

Savukārt, tūrisma nesezonā, pilsētas funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra tiek noslogota samazinātā apjomā, kas sadārdzina inženierkomunikāciju uzturēsanas un pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas tik plašā teritorijā ar mazu apdzīvotību. Viss norāda uz to, ka zemes cenai un pakalpojumu izmaksām ir jāpieaug. Šie maksājumi var tikt segti vai nu no privātiem ietaupījumiem (ja tādi ir pieejami vietējiem iedzīvotājiem), vai arī attīstot pakalpojumu sektoru, kas turpmāk ļautu pagarināt tūrisma sezonu, ļautu izlīdzsvarot tūristu masu virzību Jūrmalas pilsētas pludmaļu zonā tā, lai nepieaugtu nevēlamais spiediens uz dabas pamatni un ekoloģiju, sniegtu iespējas dažādot tūristu interešu loku Jūrmalas pilsētā. Kā viens no risinājumiem noteikti ir jāmin ekotūrisms un tā attīstība iespējami plašākā Jūrmalas pilsētas teritorijā.

No tūrisma attīstības stratēģijas viedokļa, kā būtiska Jūrmalas priekšrocība ir jāmin tiešais Rīgas tuvums. Bez tam - starp abām pilsētām atrodas Rīgas starptautiskā lidosta, darbojas intensīva elektrovilcienu satiksme. Vienlaicīgi tiek nodrošināts arī sabiedriskais autotransports.

Šāda situācija ļauj būtiski palielināt tūrisma pakalpojumu cenu, salīdzinoši ar citām, no Rīgas attālākām pilsētām. Kopējā summa, ko atpūtnieki un tūristi atvēl savam ceļojumam, tai skaitā arī transporta izdevumi, ir aptuveni viena, neatkarīgi no tā, kuru pilsētu vai vietu Latvijā ceļotājs ir nolēmis apmeklēt. Tā ir konkrēta iekrāta vai atvēlēta summa, kuru tūrists ir gatavs iztērēt par visiem pakalpojumiem kopā. Tātad, ja ir ieekonomēts uz transporta izdevumiem, ir iespējas uz vietas izmantot dārgākus pakalpojumus.

Bez tam - transporta, it īpaši sabiedriskā transporta, izmaksas būtiski pieaugs, ko var redzēt pēc lielākās daļas Eiropas valstu transporta izmaksām. Jo tālāks būs brauciens, jo lielāks būs tūristu izdevumu īpatsvars transportam un mazāks - ceļojuma mērķim. Tāpēc ir jādomā par iespējām piedāvāt dažādus, kvalitatīvus un tai pašā laikā arī ne lētus pakalpojumus.

Pasaulē ekotūrisma sektora pakalpojumi tiek pieskaitīti pie īpašiem piedāvājumiem, kas ir dārgāki nekā vidējais piedāvājums tūristu masām. Transporta cenu pieaugums sekmēs Latvijas tūrisma tirgus lielākā dalībnieka - Rīgas pilsētas iedzīvotāju, interesi par atpūtas un aktivitāšu iespējām Jūrmalas pilsētā. Tādējādi jau esošā lielā interese un pieprasījums vēl pieaugs.

Jūrmalā ir liels īpatsvars darba spējīgo iedzīvotāju – virs 60 %, arī liels īpatsvars ar augstāko izglītību - 16,6 %. Tomēr tikai 1/3 strādā pašā Jūrmalā. Pēdējā laika tendences rāda, ka jaunie cilvēki pēc vidusskolas vai augstskola beigšanas atstāj pilsētu. Migrācijas saldo uz 2005.gadu gan ir pozitīvs, kas panākts kā ar pieaugošo dzimstību, tā arī ar lielāku iebraukušo iedzīvotāju skaitu. Tomēr ir jāpievērš uzmanība tam, kā noturēt jaunos cilvēkus pilsētā, un kā nepieļaut sabiedrības „novecošanos”.

Ekotūrisms sevī ģenerē mazu, individuālu un oriģinālu pakalpojumu piedāvājuma tīklu. Tas nozīmē, ka kopējā produkta un pakalpojumu piedāvājuma radīšanā piedalās iespējami liels skaits mazo uzņēmēju. Jaunie un izglītotie cilvēki, kas bieži ir ar iniciatīvu, un gatavi iesaistīties savu ideju realizēšanā, pieļaujot arī riska iespējas, bet nevēlas būt vienkārši komandu izpildītāji, meklē sevis apliecināšanai piemērotu vidi un atvieglotus ekonomiskos priekšnoteikumus. Ekotūrisma pakalpojumu sektors pēc sava rakstura ir ļoti piemērots zinošas un uzņēmīgas jaunatnes aktīvai darbībai, ja vien vietējā vara izprot šāda risinājuma lietderību un tās nostāja un rīcība sekmē jauno uzņēmēju palikšanu savā pilsētā.

Pēdējo gadu ekonomisko procesu tendences parāda, ka Jūrmalas pilsētā, salīdzinoši ar citām Latvijas pilsētām, strauji samazinās rūpniecības īpatsvars, bet no pilsētā kopumā strādājošiem gandrīz puse (45,4%) ir nodarbināti sabiedriskajā sektorā, kas norāda, ka privātais sektors ir mazāks nekā citās Latviajs pilsētās. Pēc statistikas rādītājiem IKP pieaugums Jūrmalas pilsētā ir mazāks nekā citās Latvijas pilsētās, bez tam, nozīmīgākā saimniekošanas sektora – tūrisma, vai, tiešāk, viesnīcu un restorānu nozares, ieguldījums kopējā pilsētas saražotajā pievienotajā vērtībā ir 2,6% no Jūrmalas IKP, un nodarbinātībā - 5,5% no kopējā nodarbināto skaita.

Ekonomisko procesu tendence liecina par to, ka vēl nebūt nav pietiekoši efektīgi izmantoti cilvēkresursi privātā pakalpojumu sektorā, it īpaši tūrismā. Jau tagad tūrisms un tam pakārtotie pakalpojumi ir galvenais pilsētas attīstību veicinošais faktors. Tas balstās uz Jūrmalas pilsētas īpatnējo vidi un pieejamiem dabas resursiem. Respektīvi, Jūrmala ir kūrorta pilsēta. Otrs būtiskākais attīstības „dzinulis” ir veiktās privātās investīcijas un pieaugošā īpašumu vērtība. Pateicoties šiem diviem sektoriem un tiem piesaistītajām aktivitātēm, budžeta ieņēmumi neatpaliek, un pat apsteidz tādu stipri lielāku un nopietnu rūpniecisku ostas pilsētu kā Liepāja.

Ja rēķina budžeta ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju, tad Jūmala atpaliek tikai no Ventspils. Tomēr situācija nav uzskatāma par apmierinošu. Sabiedriskais sektors, kas pamatā darbojas uz valsts un pašvaldības līdzekļiem, un nav domāts pievienotās vērtības radīšanai, ir pārāk liels. Priekš tādas pilsētas kā Jūrmala, kas ir Latvijas un Baltijas kūrortu centrs, sabiedriskajam sektoram būtu jāiekļaujas 25-30%, Tas nenozīmē, ka vismaz par ½ reizi būtu jāsamazina šodien nodarbināto skaits sabiedriskajā sektorā. Drīzāk gan otrādi - ir būtiski jāpalielina privātajā sektorā nodarbināto skaits. Privātajā sektorā, kuru pamatā pārstāv vidējie uzņēmumi (lielās viesnīcas, atpūtas un izklaides centri, SPA pakalpojumu centri u.c.) un mazie uzņēmumi (mazās privātās viesnīcas, viesu nami, nomas punkti, kafejnīcas, transporta pakalpojumi u.c.), šobrīd noris tas attīstības posms, kad tiek būtiski ekonomēts. Tam ir vairāki iemesli. Kā no tiem – aktīvās darbības sezonalitāte. Ekonomēšana visvairāk notiek uz nodarbināto rēķina. Tāpēc arī statistika parāda, ka pievienotā vērtība (ienākumu nodoklis, peļņas nodoklis) ir divas reizes mazāks nekā kopējais nodarbināto skaits tūrisma sektorā. Tātad, pārējos sektoros nodarbināto algas un uzņēmumu peļņa ir lielāka nekā pamatnozarē – tūrismā, kam ir salīdzinoši lielas priekšocības Jūrmalas pilsētā.

Pie situācijas analīzes būtu pareizi minēt to, ka ir izstrādāta Jūrmalas attīstības stratēģija laika posmam no 2005.-2018.gadam. Šāda dokumenta esamība un tajā atspoguļotā informācija ir būtisks apliecinājums ekotūrisma attīstības iespējamībai un lietderībai. Būtu tikai pareizi pāriet uz detalizētāku situācijas analīzi citējot startēģijā uzsvērto:

„Lai sekmētu Jūrmalas pilsētās attīstību par kūrorta un augstas dzīves kvalitātes vietu, pašvaldībai galvenokārt jārūpējas par dabas vērtību saglabāšanu, kultūrvidi, attiecīgu apbūves plānošanu, kā arī atbilstoša līmeņa sabiedrisko pakalpojumu nodrošinājumu. Tādēļ nepieciešams uzturēt un attīstīt ceļu infrastruktūru, uzlabot transporta iespējas, informācijas un telekomunikāciju pieejamību, un citas infrastruktūras elementus. Vienlaikus nepieciešams nozīmīgi uzlabot Jūrmalas cilvēkresursu kvalitāti, jo tikai tā būs iespējams panākt strauju un stabilu Jūrmalas ekonomikas attīstību nākotnē. Savukārt jaunu uzņēmumu attīstība un jaunu darba vietu veidošanās tajos ļaus samazināt bezdarbu un sociālās problēmas pilsētā, kā arī pilsētas viesiem piedāvāt jaunus kvalitatīvus pakalpojumus, kas veicinās tūrisma attīstību Jūmalā tālākā nākotnē.”

3.1. Tūrisma tirgus tendences un piedāvājuma analīze

3.2. Jūrmalas pilsētas resursu novērtēšana

Atbilstoši Jūrmalas attīstības plānā uzskaitītajam par būtiskiem Jūrmalas pilsētas resursiem ekotūrisma attīstībā ir uzskaitāmas sekojošas grupas:

• Dabas pamatne un piekrastes klimats,
• Tūrisma infrastruktūra un tradīcijas,
• Kūrortoloģijas, balneoloģijas un SPA pakalpojumu speciālisti,
• Vēsturiskā apbūve un pilsētplānojums,
• Populāru kultūras un mūzikas pasākumu organizēšana.

3.2.1. Dabas pamatne un piekrastes klimats nosaka visas pilsētas attīstības īpatnības un tūrisma attīstības iespējas. Šī resursu grupa ir vienīgā, kuru nav iespējams uzlabot, bet veicot zināmas darbības, var tikai pasliktināt. Tāpēc dabas pamatnes saglabāšanai ir jāvelta vislielākā uzmanība, jo no tās ilgtspējīgas apsaimniekošanas ir atkarīga visu pārējo resursu grupu attīstības tendences un iespējas, tai skaitā arī tūristu pieprasījums pēc šīs vietas tūrisma pakalpojumiem.

Dabas pamatne aizņem 61% Jūrmalas pilsētas teritorijas platības, kas skaitliski sastāda 5451 ha. Uz vienu pilsētas iedzīvotāju tas veido 893 m2 dabas pamatnes. Jūrmalas pilsētas dabas pamatnē ietilpst:

• Ķemeru nacionālais parks, dabas liegumi un aizsargājamas dabas teritorijas,
• Rīgas jūras līča ūdeņi ar balto smilšu pludmali un kāpu joslu 27 km garumā,
• Ķemeru balneoloģiskie un kūrortoloģiskie resursi,
• Pilsētas meži un meža parki (pēc 2005.gadā veiktajām grozījumiem Attīstības plānā un apbūves noteikumos – pilsētas mežu vide),
• Lielupe, Jūrmalas pilsētas teritorijas ezeri ar to krastu joslu un pārējās ūdensteces un ūdenstilpes,
• Lielupes palienes, purvi, pļavas, atmatas un lauksaimniecības zemes.

Ķemeru nacionālais parks

Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - Ķemeru nacionālais parks, izveidots 1997.gadā ar mērķi saglabāt šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kūrortoloģiskās vērtības, aizsargāt minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.

Ķemeru nacionālais parks ir ļoti daudzveidīga, 38165 ha plaša teritorija, lielu ģeoloģisko struktūru saskares punkts. Daļa nacionālā parka teritorijas (3243,8 ha) iekļaujas Jūrmalas pilsētā. Šeit un citur ĶNP teritorijā mājvieta ir daudzām Latvijā un Eiropā aizsargājamām vai retām augu un dzīvnieku sugām. Tāpēc 2002.gadā tika izstrādāts ĶNP dabas aizsardzības plāns, kas detalizēti nosaka parka dabas vērtību saglabāšanas un attīstības noteikumus un nosacījumus. Ķemeru nacionālā parka teritorija ir iedalīta funkcionālajās zonās – dabas rezervāts, dabas lieguma zona, aizsargājamo ainavu zona un neitrālā zona.

Jūrmalas pilsētas teritorijā ir visas minētās dabas aizsardzības zonas, izņemot platības ar dabas rezervāta statusu. Lielākā daļa teritorijas ir dabas lieguma zonā. Pārējā teritorijas daļā, kā apdzīvotās vietas Kūdra, Bāžciems, Jaunķemeri un Ķemeri, ir noteikta neitrālā zonā, bet apkārt Jaunķemeriem un Ķemeriem arī aizsargājamo ainavu zona.

Vēsturiski izveidoto tagadējo Piejūras zemieni ierobežo vairākas iekšzemes kāpu rindas - senie Litorīnas jūras krasti. Senatnē, zemei paceļoties un jūrai iegrimstot, šajā teritorijas daļā radušies piekrastes lagūnu ezeri. Dabisku procesu rezultātā lielais lagūnu ezers pamazām pārpurvojās. Rezultātā tajā daļā, kas attiecas uz Jūrmalas pilsētu, bijušais lagūnu tipa ezers pārtapis par Raganu purvu, Slokas purvu un Veco purvu un mazāku lagūnezeru sistēmu – Putnu ezeru, Melnezeru, Slokas ezeru, Aklo ezeru un Akaci.

Uz robežas ar Ķemeriem atrodas informācijas un ekotūrisma centrs „Meža māja”. Ķemeru nacionālajā parkā izveidoti vairāki ekotūrisma objekti, kas izskaidrojoši un pamācoši informē par ĶNP aizsargājamām vērtībām, dabas procesiem un likumsakarībām, kā arī par vēlamo apmeklēšanas kārtību un dabas aizsardzības prasībām šādā trauslā un unikālā vidē.

Dabas liegumi un aizsargājamas dabas teritorijas

Jūrmalas pilsētā atrodas vēl vairākas aizsargājamas dabas teritorijas. Tie ir dabas parks „Raga kāpa” Lielupē ar platību 150 ha un dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas” ar platību 277 ha. Pesrpektīvā plānots izveidot dabas liegumu Lielupes palieņu pļavām Krastciema-Valteru posmā un mikroliegumu „Mežainas Jūrmalas kāpas” Vaivaros.

Rīgas jūras līča ūdeņi ar balto smilšu pludmali un kāpu joslu 27 km garumā

Jūrmalas pilsēta var lepoties ar garāko smilšaino liedagu starp visām Latvijas pilsētām. Šeit Rīgas jūras līča krastā 27 km garumā stiepjas viena no Baltijas jūras populārākajām pludmalēm. Tomēr, arī no dabas vērtību viedokļa tas ir unikāls dabas veidojums ar vienu no vārīgākajām ekosistēmām. Jūrmalas pludmalei raksturīgi izteikti lēzena sēkļa zona un pastiprināta saldūdeņu ietekme šajā piekrastes daļā, ko nosaka divas upes – Lielupe un Daugava. Kontekstā ar klimatiskiem apstākļiem, bieži novērojami ekosistēmai un bioloģiskai daudzveidībai nelabvēlīgi dabas procesi, kurus pastiprina arī cilvēka saimnieciskā darbība un pati tā klātbūtne.

Tai pašā laikā, balto smilšu pludmale un aktīvā piekrastes akvatorija ir nozīmīgs atpūtas un rekreācijas resurss. Balto smilšu pludmale atrodas ģeomorfoloģisko procesu dinamiskā līdzsvara stāvoklī, kas nodrošina no jūras līnijas līdz priekškāpai 50-70 m platu pastāvīgu pludmali. Baltās smiltis ir sīkgraudainas, kas ir īpaši patīkamas un relaksējošas kāju pēdām. Šeit var attiecināt apzīmējumu „smilšu peldes” kā relaksācijas procesu atrodoties balto smilšu pludmalē. Smiltis ir viegli birstošas, bet tuvāk krastam tās ir mitrākas un blīvākas, kas ir labi piemērotas priekš pārvietošanās pa liedagu vai dažādām aktīvas atpūtas nodarbēm. Priekškāpu augstums svārstās no 0,5 m līdz 3 m augstumam, bet neapmežotā kāpu zona var sasniegt līdz 70–80 m platumu. Tā ir tā piekrastes daļa, kur norit aktīvā atpūta.

Ķemeru balneoloģiskie un kūrortoloģiskie resursi

Balneoloģiskie un kūrortoloģiskie resusri ir tieši saistīti ar Ķemeru nacionālā parka teritoriju un tā izveidošanas mērķiem. Vērtējot šos resursus un to apsaimniekošanu, ir jāvadās pēc pieņemtajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas atspoguļoti Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānā.

Šāda vērtēšana ir saistīta ar dabiskiem procesiem, kuros līdzdarbojas iepriekš aprakstītās aizsargājamās ekosistēmas, kas atrodas uz dolomīta pamatiežiem. Dolomīta pamatiežiem anaerobos apstākļos mijiedarbojoties ar purvu ekosistēmu, veidojas sērūdeņi, kuri izplūst virszemē Ķemeru apkārtnē un ir kūrorta pamatresurss jau vairākus gadsimtus. Tas pats jāmin par balneoloģisko kūdras dūņu veidošanās procesu, kurā ģeoloģiskie priekšnoteikumi, klimats un ekosistēmas mijiedarbojoties turpina lēni un nemanāmi radīt šos resursus. Tāpēc, runājot par Ķemeru nacionālo parku kā ekotūrisma attīstības resursu, tas ir jāskata ciešā kontekstā ar kūrortoloģijas un balneoloģijas resursiem. Cilvēka darbība lielāko daļu teritorijas ir skārusi salīdzinoši maz, galvenokārt teritorijas perifērijā kūrortoloģijas zonā, veidojoties tādām apdzīvotām teritorijām kā Ķemeri, Kūdra, Bāžciems, Kauguri un Jaunķemeri. Šajā lokā ir koncentrēti Ķemeru kūrortoloģiskie resursi.

Pilsētas meži un meža parki

Lielāko daļu no dabas pamatnes aizņem meži un meža parki, kopumā 39 % no Jūrmalas pilsētas teritorijas. Tas tikai nedaudz atpaliek no meža platību procentuālās daļas visā Latvijā. Jūrmalas pilsētas meži un meža parki ir būtiska sastāvdaļa kāpu zonas saglabāšanai un aizsardzībai. Tāpēc, šajā gadījumā, pamatā ir jārunā par priežu mežu ekosistēmām piekrastes kāpu joslā. Jūrmalas pilsētas īpatnība, ko nosaka šaurā zemes strēle starp Rīgas jūras līča krastu un Lielupes krastu, parādās arī meža tipu platībās. Tāpēc vienlaidus priežu meža masīvs var strauji nomainītes ar lapkoku meža parku vai sīklapu mežaudzēm upes palienēs.

Pēdējo gadu cilvēku darbības un vietējās varas lēmumu pieņemšas tendences norāda uz to, ka mežu platības varētu samazināties, dodot vietu sabiedriskajai apbūvei. Tātad šis resurss, kas gadu gaitā ticis veiksmīgi saglabāts un kopts, šobrīd ir pieskaitāms pie apdraudētiem.

Lielupe

Lielupe ir otrs būtiskākais dabiskais faktors, kas kopā ar Rīgas jūras līča krastu nosaka Jūrmalas pilsētas izvietojumu un raksturīgās īpatnības. Kā dabas pamatne un resurss Lielupe savā ziņā spēlē alternatīvu iespēju piekrastei.

Lielāko daļu sava tecējuma Jūrmalas pilsētas teritorijā, sākot no Brankuciema līdz pat Varkaļiem, Lielupe spēlē robežupes lomu. Šajā posmā, kas ir 21 km garš, kā Jūrmalas pilsētas dabas resurss ir uzskatāms Lielupes kreisais krasts, upes kreisā puse un šeit izveidojušās ekosistēmas. Tālāk savā tecējumā līdz Vārnukrogam, kas ir 10 km garš, Lielupe virzas cauri Jūrmalas pilsētas teritorijai. Šajā posmā Lielupe visā savā dabiskajā veidolā ir neapstrīdams Jūrmalas pilsētas dabas resurss. Un pašā Lielupes iztecē (deltā) pie Buļļuciema atkal Jūrmalas pilsētai pieder tikai viens no abiem krastiem – kreisais. Šis posms ir samērojami īss – 1 km. Kopējais Lielupes krastmalas garums Jūrmalas pilsētā sastāda aptuveni 42 km. Lielupes upes baseinam vēl nav iztrādāts upes baseina apsaimniekošanas plāns.

Jūrmalas pilsētas teritorijas ezeri ar to krastu joslu un pārējās ūdensteces un ūdenstilpes

Jūrmalas pilsētā esošie ezeri faktiski attiecināmi tikai uz Ķemeru nacionālā parka teritoriju. Uz šiem ezeriem un to krastu joslu attiecināmas dabas aizsardzības plānā noteiktās aizsardzības joslu robežas, noteikumi un nosacījumi, jo tie veido kopējo ekosistēmu un aizsargājamās dabas vērtības. Runa iet par Melnezeru, Putnu ezeru, Slokas ezeru, Aklo ezeru un Akaci.

Kā pārējās ūdensteces un ūdenstilpes Jūrmalas pilsētā ir jāmin Hapaka grāvis, kas aptuveni 2 km garumā stiepja pa Jūrmalas pilsētas un Babītes pagasta robežu un Varkaļu kanāls, kas savieno blakus esošo Babītes ezeru ar Lielupi. Varkaļu kanāls, esot tikai 1 km garš, spēlē būtisku lomu tieši šīs saiknes nodrošināšanas dēļ.

Pārējās ūdensteces - Vēršupīte, Slocene, Vecslocene, attiecināmas uz Ķemeru nacionālā parka aizsargājamiem dabas resusrsiem un nozīmīgām ekosistēmam. Tieši Vecslocenes upīte šīs Ķemeru nacionālā parka teritorijas daļas ūdensteces un ūdenstilpju sistēmu savieno ar Lielupi.

Lielupes palienes purvi un pļavas, atmatas un lauksaimniecības zemes.

Lauksaimniecības zemes Jūrmalas pilsētā attiecināmas tikai uz divām platībām, kas atrodas tiešā Lielupes tuvumā – pie Braņķuciema un pie Vārnu kroga. Šo zemju lietderīgā izmantošana vērtējama, konkrēti analizējot katras teritorijas attīstības iespējas. Kopš 2005.gada šīs zemes vairs netiek apstrādātas, un pamazām sāk aizaugt ar krūmājiem. Teritorija pie Vārnu kroga ir daļa no Jāņupītes poldera (kopēja poldera sistēma ar Salas apagstu), un tās turpmākā apsaimniekošana plānojama sadarbībā ar Salas pagastu, bet teritorijas apsaimniekošanas iespējas pie Braņķuciema - jāvērtē saistībā ar Ķemeru nacionālā parka darbību un kūrortoloģisko resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Lielupes palienes ir ekosistēmai nozīmīgas teritorijas, kurām ir Eiropas Savienības Natura 2000 aizsardzības statuss. Atkarībā no mitruma režīma un teritorijas augstuma līmeņa, paliene vai nu pārpurvojas vai saglabājas kā palienes pļavas. Plašākās purvainās teritorijas novērojamas Lielupes deltas rajonā starp Stirnu Ragu un Buļļuciemu un Majoru līkumā. Pārējās palienes teritorijās novērojamas palienu pļavas, kas gar Lielupes krastu stiepjas posmā starp Priedaini un Bražuciemu, starp Lielupes tiltu un Turaidas ielas galu, starp Dubultu kapiem un Ūdens sporta bāzi, starp Druvciemu un Valteriem, posmā pretī Krastciemam un posmā pretī Braņķuciemam.

Piekrastes klimats

Reģiona klimatiskos apstākļus un dabas vidi nosaka Atlantijas boreālais klimatiskais apgabals, kas veido šeit mērenu klimatu – relatīvi siltu un mitru ziemu un nepastāvīgu vasaru. Tieša jūras klātbūtne pastiprina piekrastes klimata veidošanos līdzīgi kā pārējā Latvijas piejūras zemienē. Tādā veidā šeit ziema ir par 5-7 nedēļām īsāka nekā pāris simtu kilometru attālumā esošajā Austrumlatvijā, bet gada temperatūra par 0,5-1 grādu augstāka. Temperatūras svārstības jūras tieša klātbūtnes rezultātā ir mazākas, tāpēc ne tikai diennakts griezumā ūdens temperatūras ietekme jūtama, bet arī rudens un pavasara gadalaikos. Šeit raksturīga ir ziemas vēlāka iestāšanās un ilgāks pavasaris. Nokrišņu daudzums atbilsts Latvijas vidējiem rādītājiem, tomēr jūras tieša klātbūtni nosaka vēju plūsmas regulāras izmaiņas, kas izpaužas kā jūras brīzes un ar to siastīto zemo mākoņu veidošanos un nokrišņu izkrišana. Starp pārējām Latvijas piekrastes teritorijām šeit būtisku lomu spēlē ZR-Z-ZA vēji, kas vasarā piekrastē sadzen siltos jūras ūdeņus, bet augstajā gada laikā ledus torsus. Tā kā Rīgas jūras līcis ir Baltijas jūras aizsalstošā akvatorija un Jūrmalas pilsētai nav dabiska aizvēja no ziemeļu vējiem, tad atsevišķas ziemas var izrādīties relatīvi aukstas un ilgas, kas var līdzināties arī Austrumlatvijas ziemai. Toties vasarā ir vislielākās iespējas to tiešām izbaudīt. Saulains laiks vai silts jūras ūdens piekrastē, vai abas lietas kombinācijā vienlaicīgi var viena otru nomainīt atkarībā no situācijas un klimatiskajiem priekšnoteikumiem.

3.2.2. Tūrisma infrastruktūra

3.2.3. Kūrortoloģijas un balneoloģijas pakalpojumu speciālisti

Kūrortoloģijas un balneoloģijas pirmsākumi Jūrmalas pilsētā meklējami 20.gs. sākumā, kad Eiropā sāka pievērst pastiprinātu uzmanību ārstnieciskajām kūrēm. Dabiskie priekšnoteikumi un jau agrāk attīstītās tradīcijas deva būtiskas priekšrocības kūrortoloģijas un balneoloģijas objektu veidošanai populārās Rīgas Jūrmalas tuvumā Ķemeru apkārtnē. Šādos objektos bija nepieciešams piesaistīt apmācītus speciālistus, kuri nebija pieejami jebkurā vietā. Tāpēc šādi speciālisti tika meklēti pirmām kārtām no šeit Jūrmalas pilsētā dzīvojošiem, kas nebija pietiekoši. Trūkstošie tika aicināti no Rīgas vai tuvākās apkārtnes. Gūstot prakstisko pieredzi un sasniedzot izaugsmi, tie iedzīvojās Jūrmalas pilsētā un kopā ar jaunajiem kūrortoloģijas iestādījumiem veidoju spēcīgu Latvijas kūrortoloģijas un balneoloģijas pakalpojumu segmentu. Tā Latvijas pirmās neatkarības laikos sāka attīstīties un augt tādas apdzīvotas vietas kā Ķemeri.

Otrs attīstības vilnis bija Padomju Savienības laikā 60-to gadu beigās, kad sākās sanatoriju un rehabilitācijas centru veidošana. Tā turpinājās līdz pat 80-to gadu beigām. Šajā laikā bez jau esošajiem Latvijas kūrortoloģijas un balneoloģjas speciālistiem, savu jauno darba vietu bija izvēlējušies šī āroda speciālisti no dažādām PSRS vietām.

Diemžēl, 90-tos gados daudzi speciālisti ir aizgājuši vai pārtraukuši savu profesionālo darbību. Daļa dzīvo tur pat Ķemeros, Jaunķemeros, Slokā vai citur Jūrmalas pilsētā, bet vairs nav pieskaitāmi praktizēt spējīgo speciālistu skaitam. Daļa būtu spējīgi atjaunot savas profesionālās iemaņa. Bet ir virkne labu speciālistu, kas joprojām aktīvi darbojas šajā segmentā un strādā cilvēku labā Kūrorta rehabilitācijas centrā „Jaunķemeri”, Nacionālajā rehabilitācijas centrā „Vaivari”, kā arī daudzajās SPA viesnīcās, kurās ir organizēti veselības rehabilitācijas kursi.

3.2.4. Vēsturiskā apbūve un pilsētplānojums saistās vairāk ar 19.gs.vidu, kad par šo Rīgas jūras līča piekrastes teritoriju parādījās un pieauga interese ne tikai no Rīgas atpūtnieku puses, bet arī no Krievijas cara armijas oficieru un administrācijas darbinieku puses, kuri atklāja sev šo vietu kā patīkamu un veselīgu vasaras pavadīšanas iespēju pie jūras.

Senatnē gar jūru gāja tirdzniecības ceļš no Prūsijas uz Kurzemi un Rīgu. Ceļš vijās cauri zvejnieku ciematiņiem, kuru galvenā nodarbe bija zveja jūrā vai piekrastes ezeros un upēs. Attīstoties tirdzniecībai un pakalpojumiem tirdzniecības ceļa tuvumā, šādi ciemati tuvāk Rīgai attīstījās arvien blīvāk un noteiktāk. Tā radās un līdz šim saglabājušies Vārnukrogs, Melluži, Dubulti, Majori u.c.

Pēc Napoleona kara 1812.gadā Jūrmalas ciematos, un arī Ķemeros sāka ierasties ne vien rīdzinieki, bet arī atpūtnieki no Krievijas guberņām. Šiem atpūtniekiem, atšķirībā no rīdziniekiem, kuri lielākoties bija svētdienas atpūtnieki, vajadzēja vasaras mājas ilgākam uzturēšanās laikam. Sākumā tās bija zvejnieku mājas, kuras iespēju robežās tika pielāgotas viesiem. Vēlāk sāka būvēt atpūtas mājas un vasarnīcas, kas kļuva par pamatu šodienas Jūrmalas apbūves plānojuma struktūrai un vizuālajam tēlam.

Apmēram trešā daļa no Jūrmalas 12000 ēkām ir attiecināma uz pilsētas vēsturisko apbūvi. No tām apmēram 10% ir atzīti par arhitektūras pieminekļi, kurus aizsargā likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Ap 1000 ēku ir pilsētas pašvaldības aizsardzībā, kas nodrošina pilsētas vēsturiskās vides saglabāšanos.

Tai Jūrmalas pilsētas daļai, kura zināma kā Rīgas Jūrmala, veidošanās vēsture ir vienota, un šodien tā sevī vieno kūrortpilsētas galveno „asi”. Lai gan - kā būtisks faktors jāatzīmē tas, ka katram no agrākajiem piejūras ciemiem ir savs raksturs un īpatnības. Tāpēc starp tādām apdzīvotām vietām kā Buļļuciems, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kaugurciems, Jaunķemeri nepieciešams saglabāt dabisku šķirtni. Tas nozīmē - nesapludināt vienlaidus apbūvē un saglabāt būtiskākās rasturiezīmes katrai šai vietai ar dabas pamatnes palīdzību. Tas pats attiecas uz Lielupes krastā esošajiem ciemiem – Priedaine, Bražuciems, Druvciems, Valteri, Krastciems. Ķemeri un Sloka kā agrākās pilsētas, bet tagad Jūrmalas pilsētas būtiskas sastāvdaļas, piedod vēl dažādāku izteiksmi Jūrmalas pilsētas tēlam. Kopā ar vienojošo dabas pamatni („zaļajiem un zilajiem koridoriem”) un transporta artērijām Jūrmalas pilsēta šodien veido vienotu pilsētbūvniecības ansambli, kuram, iespējams, ir daudzi mīnusi, tomēr, tai pašā laikā - ļoti daudz plusu un vēl vairāk - iespēju ilgtspējīgai attīstībai.

Zināmā mērā, tas tiek risināts Jūrmalas pilsētas Attīstības plānā, kas paredz saglabāt, pilnveidot un papildināt vēsturiski izveidojušās attīstības līnijas:

• Vaivaru-Priedaines rajons (agrākā Rīgas Jūrmala), pateicoties dabas apstākļiem (smilšainā pludmale un jūra, ar priežu mežu apaugušas piekrastes kāpas, veselīgs klimats ar svaigu jūras gaisu), veidojies par pilsētas daļu, kas visvairāk piemērota atpūtas mērķiem. Tā daļa pilsētas, kas atrodas starp jūras līča pludmali un dzelzceļa līniju paredzēta atpūtas, rehabilitācijas, veselības tūrisma, konferenču, darījumu, pakalpojumu un tirdzniecības iestādēm, vasarnīcām, viesnīcām, birojiem, izstādēm, restorāniem, kafejnīcām, sporta būvēm utml. Savukārt, otra pilsētas daļa starp dzelzceļa līniju un Lielupes kreiso krastu un arī Priedaine paredzēti pārsvarā ģimenes māju dzīvojamam rajonam.
• Ķemeri paredzēti kā ārstnieciskā kūrorta un ekoloģiskā tūrisma centrs ar dabīgajiem ārstniecības resursiem, maz pārveidotu un bioloģiski daudzveidīgu vidi. Liela daļa teritorija atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā.
• Sloka no rūpnieciska rakstura pilsētas ir pārtapusi par Jūrmalas dzīvojamo rajonu, kurā iedzīvojušies bijušo sanatoriju, pansionātu, atpūtas namu darbinieki un speciālisti. Tāpēc no plānošanas viedokļa Slokā un blakus esošajos Kauguros turpmāk lietderīgi ir attīstīt Jūrmalas pilsētas daudzdzīvokļu, jauktas ražošanas un rūpniecības rajonu.

Kopš 90.gadu sākuma, norisinoties privātīpašumu atgūšanai un attīstoties nekustamā īpašuma tirgum, vērojama turīgo Latvijas iedzīvotāju un ārzemju investoru pastiprināta interese par Jūrmalu, notiek intensīva privātīpašuma veidošana un pārveidošana, kā rezultātā mainās Jūrmalas vides izmantošanas tradīcijas. Jūrmalas pilsēta arvien vairāk zaudē vasaras atpūtas vietas statusu, daļa vasarnīcu tiek pārbūvētas par ziemas mājām, kurās īpašnieki vai nomnieki dzīvo visu gadu. Daudzas Jūrmalas vecās koka mājas, kuru arhitektūra bija tik raksturīga šai pilsētai, ir zudušas, un to vietā slejas jaunas savrupmājas. Tai pašā laikā, joprojām līdzās jaunceltnēm vai rekonstruētām ēkām atrodas „graustiem” līdzīgas vecās vasarnīcas, pat pilsētas centrālajā daļā. Tas norāda, ka nekustamā īpašuma tirgus vēl nav realizējies pilnā apmērā un nav sasniedzis savas vērtības maksimumu.

Jūrmalas pilsētas Attīstības plāns paredz, ka tiks nodrošināta vēsturiski izveidojušās pilsētas struktūras saglabāšana un netiks veidoti jauni dzīvojamie rajoni uz pilsētas „zaļo” teritoriju rēķina. Tomēr 2004.gadā ir izdarīti grozījumi Attīstības plānā, kas kopumā skar 25 teritorijas, no kurām 23 mainīts teritorijas zonējums no „dabas pamatnes” teritorijas uz dažāda veida apbūves teritorijām.

3.2.5. Populāru kultūras un estrādes pasākumu organizēšana

Jūrmalas pilsēta ir veiksmīgi sevi spējusi apliecināt kā populāra starptautisku pasākumu organizēšanas vieta. Tas gan ir izdevies pēc zināma klusuma posma 90-jos gados, bet pateicoties tādu pasaulē pazīstamu mākslinieku kā Raimonds Pauls, iniciatīvai un darbam, šeit ir radīts jauns un jau plašā starptautiskā sabiedrībā iecienīts pasākums kā jauno estrādes izpildītāju konkurss „Jaunais vilnis”.

Ir jāsaprot ka, lai arī šādi konkursi ir saistīti ar lielu cilvēku masu interesi un klātbūtni, kas kaut kādā mērā „konfliktē” ar citiem Jūrmalas pilsētas tūrisma resursiem, šādi pasākumi veic ļoti lielu darbu informācijas apritei un pilsētas atpazīstamībai. Līdz ar to, tas ir ļoti nozīmīgs instruments Jūrmalas pilsētas ekotūrisma piedāvājuma pieteikšanai plašākā informatīvajā telpā.

Šādi pasākumi, varbūt ar ne tik lielu rezonansi, Jūrmalas pilsētā notiek vairāki. Tomēr ir jātzīmē, ka tie notiek pamatā tūrisma sezonas laikā.

Kā negatīvais faktors šai kontekstā jātzīmē tas, ka Jūrmalā šobrīd ir salīdzinoši maz izkoptas nacionālās kultūras tradīcijas, kas ir viens no ekotūrisma piedāvājuma būtiskākajām sastāvdaļām. Vēsturiski šis apstāklis saistāms ar to, ka Jūrmalas pilsēta kā sociāls kopums pastāv salīdzinoši nesen, tā jau pēc savas būtības ir veidojusies kā multikulturāla atpūtas vieta, un tas, protams, ir ļoti būtiski ietekmējis lokālo tradīciju trūkumu kultūrā.

Tādēļ, veidojot kultūras dzīves piedāvājumu ekotūrisma kontekstā, vairāk uzmanības būtu nepieciešams veltīt tieši pasākumu, kas atklāj vietējo – nacionālo vai multinacionālo – tradīciju raksturu.

3.3. SVID analīze

Ņemot par pamatu pieejamos stratēģiskos materiālus, tai skaitā Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju 2005.-2018.gadam, Jūrmalas pilsētas Attīstības plānu un tā grozījumus, Jūrmalas pilsētas attīstības plāna Vides pārskatu, kā arī citus tūrisma analīzes materiālus var sastādīt sekojošu SVID faktoru sarakstu.

Spēks (priekšrocības):

• mērens klimats ar siltu (nevis karstu) vasaru un maigu ziemu, ko nosaka Baltijas jūras tiešs tuvums un Atlantiskās gaisa masas,
• 27 km gara augstas kvalitātes vienlaidus smilšu pludmale ar kāpām, priežu mežiem un atbilstoši “Zilo karogu” prasībām ierīkotām pludmalēm,
• brīva, ērta un droša piekļuve peldes aktivitātēm,
• viegli pieejams upju krasts ar mierīgu upes tecējumu,
• Eiropas nozīmes piekrastes lagūnu ezeri ar ornitoloģiski nozīmīgu putnu ligzdošanas vietām,
• sastopami visu tipu purvi ar savdabīgu bioloģisko daudzveidību un nozīmīgiem kūrortoloģijas un balneoloģijas resusriem,
• Piejūras zemienei raksturīgas ainavas, kuras eiropiešiem šķiet mentāli ļoti pievilcīgas, fiziski pieejamas un patiesi baudāmas,
• dažādi pēc satura un ārstniecības nozīmes minerālūdeņi (hlorīda-kalcija, nātrija, broma un hidrogēnkarbonāta-sulfāta), ārstnieciskās dūņas (kūdras un sapropeļa),
• ģeoloģisko lūzumu zonu enerģētiskā starojuma ārstnieciskās vietas,
• lieli mežu resursi (38 % no pilsētas teritorijas) - pārsvarā priežu meži ar tiem raksturīgo ārstniecisko gaisu,
• dažādu tipu pļavas ar tā raksturīgo flora – gan resurss speciālajam tūrismam,
• pietiekoši liels īpatsvars izglītotu un ar augstu intelektu apveltītu cilvēku,
• tradicionāli labas zināšanas krievu valodā, mazāk angļu vai vācu valodās,
• ir saimniecības kas nodarbojas ar tradicionālo amatniecību, zirgu kopšanu, zvejas lietām
• ir cilvēki ar izkoptām spējām rokdarbos, daiļamatniecībā vai vada tradīciju izkopšanu, piedalās pašdarbības kopās (tautas deju un folkloras kopas, tautas mūzikas grupas),
• vēsturiski veidojusies piekrastes zvejnieku ciemu transformācija kūrorta pilsētvidē, 30 km garā Rīgas līča piekrastes posmā,
• Jūrmalā ir jahtu osta ar nepieciešamo aprīkojumu,
• Ir organizētas pirmās velonomas, izstrādāti vairāki velomaršruti un plānoti veloceliņi, kas ir labs priekšnoteikums videi draudzīgai tūristu ceļošanai p Jūrmalas pilsētu un tās apkārtni,
• Jūrmalas pilsētai raksturīgā koka apbūve, nacionālās un vietējās nozīmes kultūrvēsturiskie objekti, (muižas, baznīcas, kultūras nami, muzeji u.c.),
• kūrortoloģiskie un balneoloģiskie objekti un tiem izplānotā un vēsturiski veidotā infrastruktūra,
• estrādes mūzikas festivāli un pilsētu svētki,
• dažādi tradicionālie tautas pasākumi (Jāņi, Ziemassvētki, Lieldienas u.c.)
• pilsētas svētki un tūrisma sezonas atklāšanas pasākumi.

Vājums (trūkumi):

• Nepastāvīgs laiks vasaras un ziemas sezonā (vasaras var būt lietainas, ziemās – nepastāvīga sniega sega, bieži atkušņi),
• ūdens temperatūra var izrādīties pārlieku zema priekš Eiropas (īpaši Dienvideiropas) vai Āzijas tūrista vai arī klimatisko apstākļu dēļ temperatūra var strauji izmainīties (pazemināties),
• klimatiskie apstākļi var veicināt epizodisku piesārņojuma koncentrēšanos vai nelabvēlīgus dabas procesus piekrastē tai skaitā Lielupē,
• privāto investoru ambīciju dēļ pilsētvide un raksurīgā koka apbūve tiek izmainīta ar Jūrmalas pilsētai neraksturīgu apbūvi,
• bieži privātīpašnieku personīgās intereses ir pārākas par sabiedrības interesēm, kā rezultātā tiek pārlieku apbūvēta piekrastes daļa un pieejas vietas piekrastei,
• tūristu atstātie atkritumi un radītais piesārņojums rada neestētisku vidi,
• pamestie īpašumi un objekti, kas ir pussagruvušā stāvoklī degradē apkārtējo ainavu un pilsētvidi,
• pieņemtie grozījumi pilsētas attīstības plānā paredz būtisku mežu platību transformēšanu apbūves platībās,
• novērojama Lielupes palienes pļavu aizaugšana ar krūmāju,
• lai arī iedzīvotāju skaits vairs nesamazinās, demogrāfiskā situācija parāda ka jaunie cilvēki dodas prom no pilsētas, bet iedzīvotāju vidējais vecums pieaug un pieaug pensionāru īpatsvars,
• daļai iedzīvotāju zudusi motivācija uzlabot dzīvi un dzīves apstākļus (apātija),
• uzņēmīgākie jaunieši dodas mācīties un arī strādāt Rīgā vai ārpus Latvijas, no kuriem liela daļa nevēlkas atgriesties,
• novērojams alkoholisms, sīkais huligānisms, ubagošana, kas pasliktina tūrisma vidi,
• maz izteikts vidējais slānis, kas nodrošinātu sabiedrības lielākās daļas pašizglītības un mazās uzņēmējdarbības iniciatīvas,
• nepietiek tūrisma informācijas zīmju, norāžu, speciālu tūrisma informācijas un koordinācijas centru, mazattīstīta ekotūrisma infrastruktūra,
• nepietiekošs veloceliņu piedāvājums, maz attīstīts gajēju celiņu un taku tīkls,
• lētu naktsmītņu trūkums (kempingi, hosteļi),
• informācijas trūkums angliski sabiedriskā transporta pieturvietās,
• vairums kultūrvēsturisko objektu un infrastruktūra ir sliktā stāvoklī,
• dzeramā ūdens apgādes un kanalizācijas inženierkomunikāciju tīkla nevienmērīgs sadalījums, ekspluatācijas dārdzība,
• nepietiekoša vai, labākā gadījumā, tradicionāla kūrortpilsētas publicitāte,
• tēla veidošanas pieredze tikai veidojas, trūkst oriģināla, atšķirīga piedāvājuma,
• ierobežotas tehniskās iespējas organizēt lielus pasākumus slēgtās telpās (ja neskaita atsevišķas viesnīcas),
• pietrūkst latviskās kultūras un mentalitātes raksturojoša tūrisma piedāvājuma, kas Jūrmalas pilsētu atšķirtu no citiem starptautiskiem kūrortiem.

Iespējas (ārējās priekšrocības):

• Labvēlīga banku kredītpolitika,
• pieejami vairāki Latvijas un ES fondi, kuri atbalsta ekotūrisma un tam pietuvinātu aktivitāšu attīstību,
• tiešs tuvums Rīgai – Baltijas metropolei,
• tieša izeja uz jūru un jūras ceļiem,
• tiešs tuvums starptautiskajai Rīgas lidostai, kura apkalpo arī lētās aviosabiedrības,
• partnerība ekotūrisma attīstības aktivitātēs ar nevalstisko sektoru un citām Latvijas pašvaldībām,
• dažādu resoru interese par iespējām ilgtspējīgi apsaimniekot to pārziņā esošus bjektus un teritorijas,
• nelielas iespējas globālās sasilšanas rezultātā radītajām klimata izmaiņām ietekmēt šo teritoriju tuvākajā laikā, nav raksturīgas spēcīgas, postošas anomālijas un teritorija ir seismiski stabila – tātad droša ceļošanai (Centrāleiropas plūdi, Turcijas zemestrīces u.c.),
• konkrēta un nozīmīga ģeopolitiskā vieta reģionālajā tūrisma tirgū (Centrālā vieta Baltijas jūras reģionā, blakus logistikas centram – Rīgai),
• iespējas apgūt zināšanas ārpus Latvijas uz izglītības iestāžu sadarbības bāzes vai ar starptautisko palīdzības fondu atbalstu,
• sabiedrības izpratnes pieaugums kopumā par ekotūrisma nozīmīgumu reģionu un valsts attīstībā,
• Pasaules tūristu vidū ekotūrisma popularitāte arvien vairāk pieaug,
• Lielo stratēģisko autostrāžu virzieni cauri Rīgai - Via Baltica, Via Touristica,
• Lielupes jahtu ostas attīstības izvērtējums Baltijas jūras jahtu ostu tīkla SUPPORTNET projekta ietvaros,
• Sabiedriskā elektrovilciena līnija Tukums-Rīga,
• bezvīzu režīms ar ES un citām valstīm,
• ES finansu instrumentu pieejamība Latvijas tūrisma un arī ekotūrisma attīstībai,
• speciālu pieredzes apmaiņas un sadarbības paplašināšanas programmu pieejamība ekotūrisma organizatoriem,
• Starptautiskā Ekotūrisma savienība (TIES), Starptautiskie Dabas draugi (NFI), Ekotūrisma Ekspertu klubs (Ecoclub), Eiropas Eko- Agrotūristu asociācija (ECEAT) u.c. starptautiskās organizācijas, kuras ir pieejamas un atvērtas sadarbībai,
• Ekotūrismam labvēlīga, stimulējoša starptautiskā pozīcija un stratēģiskie lēmumi dabas aizsardzībā un ilgtspējīgā tās izmantošanā,
• starptautiskie pasākumi, semināri, konferences par ekotūrismu Pasaulē, Eiropā, Baltijā,
• starptautiskie projekti ekotūrisma attīstībai Baltijas reģionā,
• Baltijas jūras reģiona tūrisma komisijas (BTK) aktivitātes ilgtspējīga tūrisma attīstības koncepcijas realizācijā - AGORA.

Draudi (ārējie trūkumi):

• Rīgas urbanizācijas un ražošanas objektu radītais piesārņojums,
• Lielupes krastos esošo ražošanas objektu, saimniecību un apdzīvoto vietu radītais piesārņojums,
• aktīvā transportkuģu kustība no Rīgas ostas uz citām Baltijas jūras ostām,
• ārējo investoru interse attīstīt nevēlamus, tūrisma attīstību neveicinošus saimnieciskus objektus,
• ātras peļņas vadītas uzņēmējdarbības staruja attīstība orientējoties uz ārvalstu masu tūristu ignorējot pilsētas intereses attīstīt ilgtspējīgus tūrisma segmentus – piemēram ekotūrismu.
• dabas resursus neapdomātas apsaimniekošanas tendences no privātīpašnieku puses,
• izglītoto tūrisma speciālistu aizplūšanas tendences uz citām konkurējošām kūrortpilsētām,
• līdzīga pakalpojuma klāsta piedāvājums Baltijas jūras reģionā par zemākām cenām,
• joprojām sarežģīta un dārga nokļūšana Rīgā un Jūrmalā,
• Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm informācijas tehnoloģiju izmantošanas un mārketinga attīstības ziņā, kas atsaucas uz konkurētspējas samazināšanos vienādu tūrisma segmentu gadījumos,
• jahtu ostas nesaņem valdības atbalstu infrastruktūras attīstīšanai jahtu drošībai un komfortam,
• par tūrisma attīstību atbildīgajam resoram nav politiskās gribas ieplānot finansu līdzekļus ekotūrisma infrastruktūras attīstīšanai Latvijai būtiskās un cilvēka darbībai pakļautā teritorijās ar augstu dabas resursu izmantošanas līmeni,
• kaimiņvalstīs tūrisms tiek atbalstīts no to valdības puses efektīgāk un nopietnāk,

3.4. Problēmas un riska faktori

Riska faktori

Katrā saimnieciskajā darbībā var definēt lietas, kas pie iespējamas sakritību kombinācijas var radīt būtiskas problēmas. Ir vispārīgi riska faktori, bet ir arī specifiski riski, kas izpaužas un spēj ietekmēt konkrēto saimniecisko darbību. Tāpēc turpmāk tiks uzskaitīti gan vieni, gan otri riski.

Ja vadās pēc stingras ekotūrisma definīcijas, tad ekotūrisma darbības negatīvā ietekme tiek izslēgta. Tomēr realitātē tā nekad nav un nebūs. Tāpēc viens no ekotūrisma būtiskākajiem elementiem ir negatīvās ietekmes novēršana. Vadoties pēc šāda principa, viena no definīcijām, kuru dod WTTO ir: dabas un cilvēku resursu izmantošana maksimāli palielinot apmeklētāju (ekotūristu) gandarījumu un maksimāli ievērojot vietējo iedzīvotāju intereses, vienlaicīgi minimalizējot negatīvo ietekmi uz teritorijas vidi, sabiedrību un vietējiem iedzīvotājiem.

Vispārīgie riska faktori:

• Piekrastes un Lielupes piesārņojuma draudi no blakus teritorijām,
• gaisa izmešu piesārņojuma ietekme virzienā no Rīgas,
• ilgstoši jūras uzplūdi klimatisku apstākļu sakritības rezultātā,
• Lielupes ūdens tecējuma krasas izmaiņas, kas var izsaukt pilsētas teritorijas izskalošanu līdz pat jūras piekrastei (šaurākā vieta - Dubulti),
• Mežu vai purvu ugunsgrēku izplatība no blakus esošo platību puses,
• netiek sagatavoti pienācīgi projekti finansējuma saņemšanai no ES finansu instrumentiem (programmām) ekotūrisma attīstībai,
• nav atbalsts (lobiju) pie projektu izvērtēšanas nacionālajā līmenī ekotūrisma attīstībai,
• izmainās komercbanku nostāja attiecībā pret mazo uzņēmējdarbību un tūrisma attīstības risku,
• valdība nesamazina vai pat palielina nodokļu likmi tūrisma nozarē,
• inflācijas pieaugums nenosedz tūrismā nodarbināto algas pieaugumu.

Specifiskie riska faktori, kurus var iedalīt - ietekme uz sociālo vidi un kultūras sfēru, ietekme uz ekonomiku un ietekme uz dabu:

• ekotūristi biežāk un mērķtiecīgāk apmeklē vairāk neskartās dabas vietas ar mazāk izpētītām ekosistēmām un lielāku jūtīgumu pret ārējo iedarbību,
• ekotūristi bieži ir tieši tie apmeklētāji ar kuriem saskaras tā sabiedrības daļa, kurai ir daudz trauslāka sociālā un kultūrvide un kurai ir niecīga saskare ar ārējo pasauli,
• ceļojot mazās grupās (ekotūrismam tipiski) ir daudz vieglāk iekļūt privātajā dzīves sfērā un tādējādi to ietekmēt,
• ekotūrisms ir nestabils ienākumu avots un tāpēc nevar būt par pamatnodarbi. Teritorija, kuras pamatā ir tikai ekotūrisma attīstība, ir ekonomiski ļoti nestabila,
• dabas vides kapacitātes pārsniegšana ekotūrisma teritorijas straujas popularitātes pieauguma apstākļos,
• neprognozēts neorganizēto tūristu pieplūdums nonākot pārlieku detalizētai informācijai plašākā sabiedrībā,
• pseidoekotūristu uzturēšanās aizsargājamās teritorijās bez atbildīgām personām,
• nav izstrādāts dabas vides aizsardzības un apsaimniekošanas plāns vai tas ir izstrādāts neveiksmīgs un tāpēc teritorija nav gatava plānveidīgi un organizēti pieņemt ekotūristus,
• nepietiekoša atbildība no ekotūrisma teritorijas menedžeriem vai administrācijas (cilvēcisko vājību faktors).

Uzskaitītie specifiskie riska faktori nopietnā mērā tomēr nav attiecināmi uz Jūrmalas pilsētas gadījumu. Tāpēc šiem faktoriem ir tikai informatīvs raksturs šīs stratēģijas ietvaros.

Problēmas, kas Jūrmalas pilsētas gadījumā izsauc gan vispārīgos riska faktorus, gan ilgākā laika posmā jau radījušas zināmas vājuma pazīmes ir:

• Pārlieku liels atpūtnieku skaits vasaras sezonā, kas rada psiholoģisku spiedienu uz vietējiem iedzīvotājiem un fizisku spiedienu uz ekosistēmām, tai skaitā atstātais piesārņojums,
• Rindas pie pakalpojumiem vai sabiedriskām vietām brīžos, kad atpūtnieki ierodas vai dodas prom no atpūtas vietām,
• Mobilitātes un transporta problēmas, kas izsauc ne vien sociālu diskomfortu, bet arī gaisa un skaņas piesārņojumu,
• Nepārdomāta tūrisma uzņēmumu un tūrisma nozarē nodarbināto attieksme darbojoties īpatnējos Jūrmalas dabas apstākļos - vidē, kas vairāk kā 100 gadus spēlē nozīmīgāko kurortoloģijas lomu Baltijas valstīs,
• Lielākā daļa tūrisma pakalpojumu un atpūtas iespēju balstās uz saulaina laika esamību vasaras sezonā,
• Piedāvājuma trūkums rada pieprasījuma vienveidību, tātad tūristi tiek pieradināti pie viena veida un kvalitātes piedāvājumiem, kas ar laiku sasniedzot „kritisko masu” zaudē interesi tūristu vidū,
• Tūristu visatļautība un puslegālu (nelegālu) darījumu veicināšana „tumšajā” tūrisma pakalpojumu sektorā,
• Cenu celšanās tūrisma sezonas laikā,
• Ubagošana un bezpajumtnieku klātbūtne,
• Sabiedrības neiecietība pret vienas vai otras valsts tūristu kontingentu (sociālā neiecietība),
• Tūristu krāpšana un organizēta noziedzība, kam mērķis ir tūristu kontingents.

Šajā sakarā tomēr ir jāpiezīmē, ka lielākā daļa minēto problēmu ir tradicionālas, un atrodamas arī citās tūrisma pilsētās. Galvenais jautājums ir tas, kur ar šīm problēmām tiek veiksmīgāk galā vai vismaz mazina to negatīvo ietekmi.

Ar ekotūrisma aktivitātēm un plānveidīgu ekotūrisma attīstību var sekmēt problēmu lielas daļas atrisināšanu un neizmantoto priekšrocību realizēšanu:

• ekotūrisma aktivitātes un produkts ļauj pagarināt tūrisma sezonu vai nod