"Tukuma ziņotājs"
2002.g. augusts

Izaurējies uz ielas, pieskandinājis kāpņu telpu ar lietussarga klaudzieniem, redakcijā ienāca Pasaules Valdnieks - ražens vīrs, sirmu bārdu, pasaules galu un pestīšanu solīdams. No viedām domām uguni sakūra, ļaunos garus izsvēpēja , bet uz atvadām, šeku - plakātu atstāja. Bet plakātā ziņa aicinoša - „10.augustā Pasaku mājā „Undīne” Dubultos devītā gadalaika sākumam, pasaku un fantasy gaisotnei veltīts festivāls „Ugunslaiks”.” Piesolītas grupas „Iļģi”, „Auri”, „Dandari”, Donas kazaki, 6 P pod urovenj, „Ābols virs upes”, „TAT TWAM” un vēl vesels birums pasaules mitoloģijas varoņu un dziesminieku. Dalības maksa - pavisam nedzirdēta - degoša svece... (?) Jābrauc.

Līdz katram notikumam savs ceļš. Mūsējais Dubultos pēdu pēdā sekoja kādai kundzei ar svecēm rokā. Pārsimts soļu taisnā ceļā no stacijas uz jūru; pa vidam - pasaku mājas teritorija. Uzraksts pie ieejas brīdina: „Pasaku mājas teritorijā neienes alkoholu, narkotikas un visa veida kolas, neierodas šo vielu lietošanas ietekmē. Smēķē tikai speciāli šim nolūkam paredzētā vietā.” Un hop! - aiz vārtiem teju apaļš kā poga tiltiņš, varbūt - nesamanīgo atvēsināšanai. Tālāk? Ja visus brīnumus kā pašdarinātus gredzenus uz pirkstiem vērtu, vietas nepietiktu. „Uzmanību! Nestaigāt! Šeit aug kosmiskā zāle!” - zālienu līdz Lielajai skatuvei šķērso gaišzilas laipas. „Undīne” - pārlaicīgs koka nams, kura dimensijas un stāvu skaits ir neizdibināmi. Ik telpa - radošā gara izvirdums, kur apgleznošanai, transformācijām, ekspozīcijām, neiedomājamām izteiksmēm pakļauts ik kvadrātcentimetrs. Ņem virtuvē zāļu tēju un dzer no māla kausiņa, cik vēlies. Grozā ogas. Par velti. Ārpusē trejas zālāju terases, divas skatuves, piejūras mežs ar laipu takām - „Jūras vārtiem”, „Troļļu midzeni”, „Vietu ugunskuram”... Turpat iespēja brīvi padarboties ar māliem, pagleznot, nomēģināt eksotiskos instrumentus (Vai zināt, cik pasakaini dūc virs galvas griezta elastīga, gofrēta caurule?). lielākoties te visi savējie. Kas viņi? Mākslinieki, kas rada savam - kopīgam priekam un šai vietai.

Bērni apgleznoja keramiku

Septiņu gadu garumā „Undīni” par saviem līdzekļiem radījusi allaž mainīga entuziastu kopa; tematiski pasākumi - radošas nometnes, darbnīcas, gadskārtu svētki, u.c. notiek ik sestdienu. „Šeit darbojas tie, kurus neinteresē pudele un narkotikas” - atzīst vietējā aborigēna Ingusa mamma Austra.

Par festivālu - daudz dziļdziļu vārdu un dziesmu; tumsas laikā Solvitas Lodiņas avangarda folkloras ugunsbrīnumi. It kā nekā liela - dega ugunskrusti, ugunsraksts, auru attīrošās zālītes, rībēja bungas, māla podi, skanēja rituālu dziesmas, bet kā pārlaicīgāks fons - eizejoša vilciena atbalsis un... Salūta dobjie paukšķi kādas privātās viesībās kaut kur aiz zaļajām lapotnēm.

Uz skatuves cits pēc cita koncertēja tautas mūzikas ansambļi. Šobrīd - Ilga Reizniece un „Iļģi”

Nobeiguma vietā - viens no Pasaules Valdnieka atstātajiem tekstiem:

Zaļā ordeņa leģenda

Undīnes zeme atrodas uz liela bruņurupuča muguras. Bruņurupucis balstās uz trim vaļiem. Vaļi peld bezgalīgā okeānā. Šī okeāna ūdens ir senākais pasaules noslēpums. Pati Undīne ir ūdens stihijas dvēsele. Viņa ir visur, kur mīt dzīvība. Ūdens savieno zemi un debesis. Undīne sargā dzīvību. Dzīvības karaļvalsts ir mīlestība. Ceļš uz šo valsti ved caur septiņiem dvēseles vārtiem. Vārtu atslēgas ir atrodamas pasaku zemē. Šī zeme ir mūsu māja, mūsu ūdens, mūsu dvēseles lidlauks.