Zaļā Ordeņa - Pasaku mājas "UNDĪNE" gadskārtu svētki tiek
rīkoti saskaņā ar seno Deviņu Sauļu kalendāru
Deviņu Sauļu kalendārs
Lai gan šis pasākums neizbēgami ir ļoti lielā postmodernisma
kultūras ietekmē, kopumā festivāls, kurš sevī ietver deviņus Saules
kalendāra notikumus visa gada garumā, tiek saukts par „Saule - 9”,
tādējādi pretstatot festivāla ideju amerikāņu modernisma literatūras
ģēnija Kurta Vonnegūta romānā „Kaķa šūpulis” speciāli priekš amerikāņu
jūras kājiniekiem radītajam superierocim „ledus - deviņi”.
„Saule -9” vienlaicīgi ir arī mēģinājums radīt
attīstības iespējas ārpus postmodernisma pastāvošajām kultūras
noteiksmēm. Laiks, kad modernisma kultūra radās kā visnotaļ apsveicama,
stereotipus mainoša alternatīva, ir pagājis. Šobrīd šis, kādreiz
progresīvais, virziens pats ir kļuvis par stereotipu, un, līdzīgi kā
vienīgā valdošā partija, nemanāmi piedalās pilnīgi visās dzīves sfērās.
Viens no festivāla „Saule-9” uzdevumiem ir - pieteikt daudzviet
jau pazīstamo, tomēr plašākai sabiedrībai vēl mazzināmo, postmodernisma
kultūrai konstruktīva opozīcijā esošo avangarda mitoloģijas ideju. Un
ar katru nākamo „Saule -9” koncertu, mainīt
postmodernisma/avangarda mitoloģijas proporciju par labu avangarda
mitoloģijai.
| Sērsnu
Saule |
|
1.Savaite |
2.Savaite |
3.Savaite |
4.Savaite |
5.Savaite |
| Pirmdiena |
7.Feb |
16.Feb |
25.Feb |
6.Mar |
15.Mar |
| Otrdiena |
8.Feb |
17.Feb |
26.Feb |
7.Mar |
16.Mar |
| Trešdiena |
9.Feb |
18.Feb |
27.Feb |
8.Mar |
17.Mar |
| Ceturtdiena |
10.Feb |
19.Feb |
28.Feb |
9.Mar |
18.Mar |
| Piektdiena |
11.Feb |
20.Feb |
1.Mar |
10.Mar |
19.Mar |
| Sestdiena |
12.Feb |
21.Feb |
2.Mar |
11.Mar |
20.Mar |
| Septītdiena |
13.Feb |
22.Feb |
3.Mar |
12.Mar |
21.Mar |
| PusSvēte |
14.Feb |
23.Feb |
4.Mar |
13.Mar |
22.Mar |
| Svēte |
15.Feb |
24.feb |
5.Mar |
14.Mar |
23.Mar |
|
|
|
|
Pelnu Diena
Rituālā velēšanas diena. Šīs dienas
simbols pelnāža maska, pelni,
baltas un tīras linu drēbes.
Kad tumšajā un aukstajā ziemā nokvēpušie vēlmju krekli atkal ir
izvelēti balti un tīri, ceļiniekam dodoties tālajā un noslēpumainajā
gaismas ceļā, pāri paliek vien saujiņa pelnu- dvēseles labāko centienu
un mājas svētības simbols.
|
|
|
| |
|
Lieldienas
Pavasara vienādībās saule, savā ekliptikas ceļā šķērsojot debess ekvatoru, iziet cauri pavasara ekvinokcijas punktam, un Pasaku Pūķa dvēsele, gaisā jūtot neievākta medus smaržu no vēl neuzplaukušām rozēm, pamet vēlmju, kaislību un acumirkļa ilūziju zemi, lai savu spārnu vējā celtos augstāk, tuvāk mūžīgās gaismas un bezgalīgo ideju okeānam.
Ikviens stāsts, pasaka, leģenda senas tradīcijas mūsdienu interpretācija ir ceļš līdzsvara meklējumiem starp Dieva radīto dabas un cilvēka paša spēkiem veidoto dvēseles pasauli. Pati patiesība ir tajā pasaulē, uz kuru pavasara vienādībās dodas mūžvecais pasaku pūķis, un kurā, cits agrāk, cits vēlāk mēs visi ceram nonākt. Putnu dzīšanas rotaļa, bultu šaušana ir atspulgs no sena rituāla, kura nolūks ir atgādināt, ka pavasara vienādības, sniega kušana, ledus iešana ir īstais brīdis veļu valstī aizgājušajām dvēselēm turpināt uzsākto ceļu uz „to pasauli", cilvēkiem atbrīvot savu prātu no visa liekā- dusmām, naida, ziemas grūtuma, noguruma un slimībām.
Pavasara saullēkti- sniega un ledus kristāliņiem pārvēršoties dzīvajā-strukturētajā ūdenī, ir īpaši. Lieldienu rītā tas ir pavisam īpašs un brīnumains notikums, kas katru šī notikuma dalībnieku piepilda ar tīru gaismu un skaidrību. Sevišķi tos, kam ikdienas steigā izdodas atrast sevī spēku šim notikumam kaut mazliet pagatavoties-pirms svētkiem īsāku vai garāku laiku gavētu, sakārtotu savu māju un domas, Lieldienu rītā nomazgāties avotā vai upē, izšūpoties šūpolēs, nodziedāt skaistu, garu, maģisku dziesmu. Šūpoles ir ne vien līdzsvara simbols, bet arī palīgs cilvēka garīgās enerģijas un auras sakārtošanai, tāpat kā Lieldienu mantra „apaļš kā pūpols, vesals kā pūpols" ir sena dabas maģija. Labs veids, kā palīdzēt saviem tuvākajiem, ir viegli iepērt viņus ar pavasarīgi pūkainiem pūpolzariem, atkārtojot šo mantru. Senāk Pavasara vienādības svinēja visi, latviešu variantā pat vesalas 4 dienas- astronomisko vienādību dienu un vēl 3 nākamās.
Priecīgi un raibi svētku gājieni, rakstītas jostas, krāsaini tērpi, īpašas dziesmas, rotaļas, rituāli, ēdieni, saullēkta sveikšana pūķupes malā, bezsvara sajūta šūpolēs, intuitīvo zemapziņas dzīļu atklāšanās.
Katram pašam ir jāuzmin, kas ir pasaku pūķis senajās leģendās un ticējumos - simbols, teiksmu tēls, dieva dēls, saules zirgs, svētais gars, dabas spēks, tumša enerģija, ķīniešu provokācija, dinozaurs, iedvesmas avots, zvaigžnu kuģis, Vinnija Pūka avārija?
Varbūt pūķis ir cilvēka prāts? Ienaidnieks, ja nespējam to savaldīt; gudrs un neuzvarams sabiedrotais tad, ja ir izdevies uzvarēt grūtākajā no visas pasaules cīņām - cīņā pašam ar sevi.
|
| Sējas
Saule |
|
1.Savaite |
2.Savaite |
3.Savaite |
4.Savaite |
5.Savaite |
| Pirmdiena |
24.Mar |
2.Apr |
11.Apr |
20.Apr |
29.Apr |
| Otrdiena |
25.Mar |
3.Apr |
12.Apr |
21.Apr |
30.Apr |
| Trešdiena |
26.Mar |
4.Apr |
13.Apr |
22.Apr |
1.Mai |
| Ceturtdiena |
27.Mar |
5.Apr |
14.Apr |
23.Apr |
2.Mai |
| Piektdiena |
28.Mar |
6.Apr |
15.Apr |
24.Apr |
3.Mai |
| Sestdiena |
29.Mar |
7.Apr |
16.Apr |
25.Apr |
4.Mai |
| Septītdiena |
30.Mar |
8.Apr |
17.Apr |
26.Apr |
5.Mai |
| PusSvēte |
31.Mar |
9.Apr |
18.Apr |
27.Apr |
6.Mai |
| Svēte |
1.Apr |
10.Apr |
19.Apr |
28.Apr |
7.Mai |
|
|
|
|
Lapu Diena
Zemes mātes,Meža mātes, Lapu mātes diena.
Šīs dienas simbols- liela
deviņžuburaina Liepa. Koki šajā dienā spēj runāt un nolauzts zars
asiņot. Kas šajā dienā kokiem zarus lauž, tam vilki dvēseli saplosa.
|
|
|
| |
|
|
| Ziedu
Saule |
|
1.Savaite |
2.Savaite |
3.Savaite |
4.Savaite |
5.Savaite |
| Pirmdiena |
8.Mai |
17.Mai |
26.Mai |
4.Jūn |
13.Jūn |
| Otrdiena |
9.Mai |
18.Mai |
27.Mai |
5.Jūn |
14.Jūn |
| Trešdiena |
10.Mai |
19.Mai |
28.Mai |
6.Jūn |
15.Jūn |
| Ceturtdiena |
11.Mai |
20.Mai |
29.Mai |
7.Jūn |
16.Jūn |
| Piektdiena |
12.Mai |
21.Mai |
30.Mai |
8.Jūn |
17.Jūn |
| Sestdiena |
13.Mai |
22.Mai |
31.Mai |
9.Jūn |
18.Jūn |
| Septītdiena |
14.Mai |
23.Mai |
1.Jūn |
10.Jūn |
19.Jūn |
| PusSvēte |
15.Mai |
24.Mai |
2.Jūn |
11.Jūn |
20.Jūn |
| Svēte |
16.Mai |
25.Mai |
3.Jūn |
12.Jūn |
21.Jūn |
|
|
|
22.Jūn |
Laidene
|
|
23.Jūn |
| |
|
Vasaras SaulGriežu svētki.
20.jūnijs,Pl. 21:03 - Visi saules kalendāra svētki domāti tāpēc, lai
pilnveidotu cilvēka attiecības ar Dievu un Dabu. Tieši vasaras
saulgriežos nodibinātās,
gan apzinātās, gan intuitīvās attiecības ar Dievu ir visciešākās un
patiesākās. Svinēt Vasaras Saulgriežu svētkus naktī pirms
saulgriežu saullēkta ir tūkstošiem gadu sena tradīcija, lai
sagatavotos šim mirklim ar dažādu rituālu, meditatīvu noskaņu un
svētku sajūtu palīdzību.
21. jūnijā, pl. 15:26 - Vasaras SaulGrieži
Pēc svētku nakts nākamās trīs dienas doties mežā un pļavā, lai salasītu
sev pašam un saviem tuvākajiem nepieciešamos īstos augus, zāles
un zālītes, ir vislabākā lūgšana, lai saglabātu saulgriežu mirkļa
brīnumu visam gadam.
|
| Pļaujas
Saule |
|
1.Savaite |
2.Savaite |
3.Savaite |
4.Savaite |
5.Savaite |
| Pirmdiena |
24.Jūn |
3.Jūl |
12.Jūl |
21.Jūl |
30.Jūl |
| Otrdiena |
25.Jūn |
4.Jūl |
13.Jūl |
22.Jūl |
31.Jūl |
| Trešdiena |
26.Jūn |
5.Jūl |
14.Jūl |
23.Jūl |
1.Aug |
| Ceturtdiena |
27.Jūn |
6.Jūl |
15.Jūl |
24.Jūl |
2.Aug |
| Piektdiena |
28.Jūn |
7.Jūl |
16.Jūl |
25.Jūl |
3.Aug |
| Sestdiena |
29.Jūn |
8.Jūl |
17.Jūl |
26.Jūl |
4.Aug |
| Septītdiena |
30.Jūn |
9.Jūl |
18.Jūl |
27.Jūl |
5.Aug |
| PusSvēte |
1.Jūl |
10.Jūl |
19.Jūl |
28.Jūl |
6.Aug |
| Svēte |
2.Jūl |
11.Jūn |
20.Jūl |
29.Jūl |
7.Aug |
|
|
|
|
Pērkona Diena
|
|
|
| |
|
UgunsDiena
Pusceļā starp Vasaras SaulGriežiem un Rudens Vienādībām
ir
noslēpumains, brīnumu pilns mirklis -Ugunsdiena.
Šajā dienā pēdējo reizi tiek iekurta uguns.
Un sākas UgunsLaiks - Uguns uz TrejDeviņām dienām tiek palaista atpūtā.
Lai dzirksteles ne uz mirkli nepiesārņotu augusta debesis,
kas ir tik skaistas, zvaigžņotas un tuvu cilvēkiem, ka aiz zvaigznēm
mītošās dvēseles kā atvērtā grāmatā var lasīt cilvēku domās un sirdīs.
|
| Uguns
un Rudzu Saule |
|
1.Savaite |
2.Savaite |
3.Savaite |
4.Savaite |
5.Savaite |
| Pirmdiena |
8.Aug |
17.Aug |
26.Aug |
4.Sep |
13.Sep |
| Otrdiena |
9.Aug |
18.Aug |
27.Aug |
5.Sep |
14.Sep |
| Trešdiena |
10.Aug |
19.Aug |
28.Aug |
6.Sep |
15.Sep |
| Ceturtdiena |
11.Aug |
20.Aug |
29.Aug |
7.Sep |
16.Sep |
| Piektdiena |
12.Aug |
21.Aug |
30.Aug |
8.Sep |
17.Sep |
| Sestdiena |
13.Aug |
22.Aug |
31.Aug |
9.Sep |
18.Sep |
| Septītdiena |
14.Aug |
23.Aug |
1.Sep |
10.Sep |
19.Sep |
| PusSvēte |
15.Aug |
24.Aug |
2.Sep |
11.Sep |
20.Sep |
| Svēte |
16.Aug |
25.Aug |
3.Sep |
12.Sep |
21.Sep |
|
|
|
22.Sep |
Jumis
Jumis - ugunslaika beigas, rudens sākuma un pašas nozīmīgākās ražas -
labības novākšanas svētki. Svētku simbols Jumja zīme, kas atgādina
divas sakrustotas zirga galvas, vai līdzīgā veidā sasieti labības
kūlīši, uz viena stiebra augoša dubultvārpa, pa pāriem augoši rieksti,
sēnes, u.t.t.,
gandrīz jebkas, kas dabā tobrīd sastopams pa pāriem.
Arī paši svētki gan senlaikos, gan tagad tiek svinēti divas dienas.
Agrāk lielāks uzsvars bija ar lauksaimniecību saistītām dabas
norisēm,
mūsdienās - vienkārši dabas sajūtām. Kopsaucējs - saules un zemes
līdzsvara ritmi - atbalsts dabas, sabiedrības
un cilvēka dvēseles harmonijai. Pirmā svētku diena ir aktīva, darbīga,
skaļa, trokšņaina, dinamiska, otrā klusa, mierīga, meditatīva.
Agrāk pirmajā dienā notika ar labības pļaujas laika un ugunslaika
beigām saistīti priecīgi un aktīvi rituāli
(atkarībā no svētku dalībnieka apzinātas vai neapzinātas attieksmes
pret šo notikumu,
var saukt arī par spēlēm un rotaļām.) Cilvēka dvēseles dzīvē šī diena
ir simbols cēloņu un seku vienotībai. Otrā svētku diena senajā
tradīcijā ir veltīta
Uguns Mātes atmodai pēc trejdeviņu dienu atpūtas ugunslaikā, dažādiem
uguns iekurināšanas rituāliem, zalkša formā salocītas maizes cepšanai,
pateicībai par labības ražu un vasaru, lūgšanai no "tās saules" šurp
nākošajām dvēselēm doties ceļā pār Lielo Jūru
un ienākt šajā pasaulē ar jaunu un tīru apziņu.
|
|
|
| |
|
Rudens Vienādības
23.septembrī, 7:03 - Rudens Vienādības |
| Veļu
Saule |
|
1.Savaite |
2.Savaite |
3.Savaite |
4.Savaite |
5.Savaite |
| Pirmdiena |
23.Sep |
2.Okt |
11.Okt |
20.Okt |
29.Okt |
| Otrdiena |
24.Sep |
3.Okt |
12.Okt |
21.Okt |
30.Okt |
| Trešdiena |
25.Sep |
4.Okt |
13.Okt |
22.Okt |
31.Okt |
| Ceturtdiena |
26.Sep |
5.Okt |
14.Okt |
23.Okt |
1.Nov |
| Piektdiena |
27.Sep |
6.Okt |
15.Okt |
24.Okt |
2.Nov |
| Sestdiena |
28.Sep |
7.Okt |
16.Okt |
25.Sep |
3.Nov |
| Septītdiena |
29.Sep |
8.Okt |
17.Okt |
26.Okt |
4.Nov |
| PusSvēte |
30.Sep |
9.Okt |
18.Okt |
27.Okt |
5.Nov |
| Svēte |
1.Okt |
10.Okt |
19.Okt |
28.Okt |
6.Nov |
|
|
|
|
Dieva Diena
Tiek veikti rituāli, kas simbolizē Dieva
doto atļauju Dvēselei piedzimt
šajā Saulē.
Materiālu sagatavošana Budēļu maskām.
|
|
|
| |
|
Mārtiņi
|
| Vilku
Saule |
|
1.Savaite |
2.Savaite |
3.Savaite |
4.Savaite |
5.Savaite |
| Pirmdiena |
7.Nov |
16.Nov |
25.Nov |
4.Dec |
13.Dec |
| Otrdiena |
8.Nov |
17.Nov |
26.Nov |
5.Dec |
14.Dec |
| Trešdiena |
9.Nov |
18.Nov |
27.Nov |
6.Dec |
15.Dec |
| Ceturtdiena |
10.Nov |
19.Nov |
28.Nov |
7.Dec |
16.Dec |
| Piektdiena |
11.Nov |
20.Nov |
29.Nov |
8.Dec |
17.Dec |
| Sestdiena |
12.Nov |
21.Nov |
30.Nov |
9.Dec |
18.Dec |
| Septītdiena |
13.Nov |
22.Nov |
1.Dec |
10.Dec |
19.Dec |
| PusSvēte |
14.Nov |
23.Nov |
2.Dec |
11.Dec |
20.Dec |
| Svēte |
15.Nov |
24.Nov |
3.Dec |
12.Dec |
21.Dec |
|
|
|
22.Dec |
|
|
|
23.Dec |
|
|
|
|
Ziemas Laidene
Gan Svētvietās, gan vienkārši Pirtīs tiek
rīkoti
Uguns rituāli un dziedātas Uguns Mantras,
veltītas Laimai un bērna ienākšanai
materiālajā PaSaulē.
|
|
|
| |
|
ZiemasSvētki
22.decembrī, 2:22 - Ziemas SaulGrieži
|
| Sveču
Saule |
|
1.Savaite |
2.Savaite |
3.Savaite |
4.Savaite |
5.Savaite |
| Pirmdiena |
24.Dec |
2.Jan |
11.Jan |
20.Jan |
29.Jan |
| Otrdiena |
25.Dec |
3.Jan |
12.Jan |
21.Jan |
30.Jan |
| Trešdiena |
26.Dec |
4.Jan |
13.Jan |
22.Jan |
31.Jan |
| Ceturtdiena |
27.Dec |
5.Jan |
14.Jan |
23.Jan |
1.Feb |
| Piektdiena |
28.Dec |
6.Jan |
15.Jan |
24.Jan |
2.Feb |
| Sestdiena |
29.Dec |
7.Jan |
16.Jan |
25.Jan |
3.Feb |
| Septītdiena |
30.Dec |
8.Jan |
17.Jan |
26.Jan |
4.Feb |
| PusSvēte |
31.Dec |
9.Jan |
18.Jan |
27.Jan |
5.Feb |
| Svēte |
1.Jan |
10.Jan |
19.Jan |
28.Jan |
6.Feb |
|
|
|
|
Sveču Diena - Svecaine
Diena, veltīta dvēseles sagatavošanai
pēcnāves dzīvei.
Veicams attīrīšanās un škīstīšanās rituāls.
Lejamas vaska sveces, ko dedzina SvētVietās.
|
|
|
| |
|
Meteņi
Meteņdiena senajā Saules
kalendārā ir jauna gada, jauna pavasara
sākums, pēdējā,
tāpēc pati skanīgākā, skaļākā un priecīgākā budēļu diena. Meteņdienas
budēļi
tiek saukti par Meteņa bērniem un Meteņiem. Gan bērniem – Jauna gada
simbolam,
gan Meteņiem – laimes vēlētājiem, svētības nesējiem, šajā dienā Laima
dod dāvanas.
Maziem bērniem - Meteņdienas spēļu un rotaļu laikā ar lielo mājinieku
rokām,
budēlīšiem – Metenīšiem – ar ciemu saimenieku rokām. Meteņdienas
tradīcijā – jo
tālāka budēļos iešana, braukšana, jo labāk. Katrai Meteņu maskai –
vilkam, lācim,
kazai, dzērvei, nāvei, siena gubai, kāpostgalvai, slotai, utt. – sava
laime un
svētība. Visur, un it īpaši Pasaku mājā, budēļi tiek gaidīti un
cienāti. Meteņu
gājienu un braucienu pavada zvaniņu, vienkāršu mūzikas instrumentu
skaņas un dziesmas.
Senlaikos katram lauku saimniecībā veicamajam darbam bija sava dziesma,
mūsdienās
Meteņu dziesmām vairāk ir vispārējs Jauna gada, jaunas Laimes vēlējuma
raksturs.
Mūsdienu
Mēness kalendāru 1582.
gada 4. oktobrī nodibināja Pāvests Gregorijs XIII. Jaungada
kartiņu sūtīšanas un frāzes „Laimīgu
Jauno gadu Tev!” atkārtošanai Gregora XIII Mēness kalendāra tradīcijā
ir līdzīga
nozīme, kā „Totari to” un „Lai izauga gari lini” atkārtošanai Saules
kalendāra
tradīcijā. Abos gadījumos ar laimes vēlēšanu un pozitīvu attieksmi tiek
strukturēts Dzīvais ūdens, un mēģināts jaunajā gadā, jaunus līgumus
slēdzot un
jaunus darbus uzsākot, veicināt visu to labāko, ko ietekmēt ir cilvēka
spēkos. Lai
arī skarbu vēstures notikumu rezultātā Meteņu tradīcija līdz mūsdienām
ir atnākusi
stipri izmainītā veidā, tā joprojām ir dzīva. Tāpat kā senos laikos,
Meteņu budēļus
gaidot tiek tīrīta māja, izmests un izvests ārā viss liekais un
nevajadzīgais
gan no mājas, gan saimniecības ēkām, gan ar putnu dzīšanas rotaļu
(rituālu?) garīgā
nozīmē no sevis. Tiek cepta īpaša, sauli, bezgalību un mūžīgo
atgriešanos
simbolizējoša svētku maize, apdāvināti bērni un trūkumcietēji. Tiek
dziedāts,
spēlēts, dejots, iets rotaļās. Bērni šļūkā no kalniņa, puiši vizina
meitenes (
ar ragaviņām, lielākie – arī ar „Auģikiem”).
Gada sākuma
simbols, gan agrāk,
gan tagad, tik un tā ir Laima. Un, neskatoties uz to, ka linus ar
senajām metodēm
mūsdienās vērpj tikai atsevišķi entuziasti, lini vēl joprojām ir
cilvēka mūža
simbols. Tieši ar liniem Meteņu tradīcijā notiek
divas būtiskas pārvērtības – ir jāpabeidz
linu kodeļu vērpšana un Jaunā gada pirmajās dienās ir jāsāk aust jauns
audums
no jaunajiem liniem. Stelles ir kosmosa, Dieva dēlu, augstāku spēku,
iespējams,
paša Dieva simbols. Stellēs ieliktie velki, jeb meti –
Mīļā Māras dāvana; gada audums, kas jānoauž
iznāk tik labs, cik labam tam ir jāiznāk, ja cilvēks strādā pats,
būdams saskaņā
ar sevi un savu Laimi. Tos pavedienus, kurus mēs sasienam, atraisām vai
pārcērtam
uz zemes, tos sasienam, atraisām vai pārcērtam arī debesīs. Uz debesīm
Meteņu
dienā dodas arī lielais, vecais ( kam briesmīgais, kam labais) Pasaku
Pūķis,
kuram bojā ejot, kaut kad kādreiz senatnē ir radusies visa apkārt
redzamā pasaule.
Katru gadu Meteņos Pūķis mirst, bet viņa dvēsele kopā ar lāstekām
pamazām izkūst
visā apkārt esošajā, no miega atdzimstošajā dzīvajā pasaulē.
|
|