GadsKārtas

Same page in english is here!


Zaļā Ordeņa - Pasaku mājas "UNDĪNE" gadskārtu svētki tiek rīkoti saskaņā ar seno Deviņu Sauļu kalendāru

Deviņu Sauļu kalendārs

Deviņu Sauļu Dziesma

Meteņi LielDienas Ūsiņi Jāņi Māras Jumis Miķeļi Mārtiņi ZiemasSvētki

Lai gan šis pasākums neizbēgami ir ļoti lielā postmodernisma kultūras ietekmē, kopumā festivāls, kurš sevī ietver deviņus Saules kalendāra notikumus visa gada garumā, tiek saukts par „Saule - 9”, tādējādi pretstatot festivāla ideju amerikāņu modernisma literatūras ģēnija Kurta Vonnegūta romānā „Kaķa šūpulis” speciāli priekš amerikāņu jūras kājiniekiem radītajam superierocim „ledus - deviņi”.

„Saule -9” vienlaicīgi ir arī mēģinājums radīt attīstības iespējas ārpus postmodernisma pastāvošajām kultūras noteiksmēm. Laiks, kad modernisma kultūra radās kā visnotaļ apsveicama, stereotipus mainoša alternatīva, ir pagājis. Šobrīd šis, kādreiz progresīvais, virziens pats ir kļuvis par stereotipu, un, līdzīgi kā vienīgā valdošā partija, nemanāmi piedalās pilnīgi visās dzīves sfērās. Viens no festivāla „Saule-9” uzdevumiem ir - pieteikt daudzviet jau pazīstamo, tomēr plašākai sabiedrībai vēl mazzināmo, postmodernisma kultūrai konstruktīva opozīcijā esošo avangarda mitoloģijas ideju. Un ar katru nākamo „Saule -9” koncertu, mainīt postmodernisma/avangarda mitoloģijas proporciju par labu avangarda mitoloģijai.



Sērsnu Saule

1.Savaite 2.Savaite 3.Savaite 4.Savaite 5.Savaite
Pirmdiena 7.Feb 16.Feb 25.Feb 6.Mar 15.Mar
Otrdiena 8.Feb 17.Feb 26.Feb 7.Mar 16.Mar
Trešdiena 9.Feb 18.Feb 27.Feb 8.Mar 17.Mar
Ceturtdiena 10.Feb 19.Feb 28.Feb 9.Mar 18.Mar
Piektdiena 11.Feb 20.Feb 1.Mar 10.Mar 19.Mar
Sestdiena 12.Feb 21.Feb 2.Mar 11.Mar 20.Mar
Septītdiena 13.Feb 22.Feb 3.Mar 12.Mar 21.Mar
PusSvēte 14.Feb 23.Feb 4.Mar 13.Mar 22.Mar
Svēte 15.Feb 24.feb 5.Mar 14.Mar 23.Mar




Pelnu Diena

Rituālā velēšanas diena. Šīs dienas simbols pelnāža maska, pelni, baltas un tīras linu drēbes.
Kad tumšajā un aukstajā ziemā nokvēpušie vēlmju krekli atkal ir izvelēti balti un tīri, ceļiniekam dodoties tālajā un noslēpumainajā gaismas ceļā, pāri paliek vien saujiņa pelnu- dvēseles labāko centienu un mājas svētības simbols.


 

Lieldienas

Pavasara vienādībās saule, savā ekliptikas ceļā šķērsojot debess ekvatoru, iziet cauri pavasara ekvinokcijas punktam, un Pasaku Pūķa dvēsele, gaisā jūtot neievākta medus smaržu no vēl neuzplaukušām rozēm, pamet vēlmju, kaislību un acumirkļa ilūziju zemi, lai savu spārnu vējā celtos augstāk, tuvāk mūžīgās gaismas un bezgalīgo ideju okeānam.
Ikviens stāsts, pasaka, leģenda senas tradīcijas mūsdienu interpretācija ir ceļš līdzsvara meklējumiem starp Dieva radīto dabas un cilvēka paša spēkiem veidoto dvēseles pasauli. Pati patiesība ir tajā pasaulē, uz kuru pavasara vienādībās dodas mūžvecais pasaku pūķis, un kurā, cits agrāk, cits vēlāk mēs visi ceram nonākt. Putnu dzīšanas rotaļa, bultu šaušana ir atspulgs no sena rituāla, kura nolūks ir atgādināt, ka pavasara vienādības, sniega kušana, ledus iešana ir īstais brīdis veļu valstī aizgājušajām dvēselēm turpināt uzsākto ceļu uz „to pasauli", cilvēkiem atbrīvot savu prātu no visa liekā- dusmām, naida, ziemas grūtuma, noguruma un slimībām. Pavasara saullēkti- sniega un ledus kristāliņiem pārvēršoties dzīvajā-strukturētajā ūdenī, ir īpaši. Lieldienu rītā tas ir pavisam īpašs un brīnumains notikums, kas katru šī notikuma dalībnieku piepilda ar tīru gaismu un skaidrību. Sevišķi tos, kam ikdienas steigā izdodas atrast sevī spēku šim notikumam kaut mazliet pagatavoties-pirms svētkiem īsāku vai garāku laiku gavētu, sakārtotu savu māju un domas, Lieldienu rītā nomazgāties avotā vai upē, izšūpoties šūpolēs, nodziedāt skaistu, garu, maģisku dziesmu. Šūpoles ir ne vien līdzsvara simbols, bet arī palīgs cilvēka garīgās enerģijas un auras sakārtošanai, tāpat kā Lieldienu mantra „apaļš kā pūpols, vesals kā pūpols" ir sena dabas maģija. Labs veids, kā palīdzēt saviem tuvākajiem, ir viegli iepērt viņus ar pavasarīgi pūkainiem pūpolzariem, atkārtojot šo mantru. Senāk Pavasara vienādības svinēja visi, latviešu variantā pat vesalas 4 dienas- astronomisko vienādību dienu un vēl 3 nākamās.
Priecīgi un raibi svētku gājieni, rakstītas jostas, krāsaini tērpi, īpašas dziesmas, rotaļas, rituāli, ēdieni, saullēkta sveikšana pūķupes malā, bezsvara sajūta šūpolēs, intuitīvo zemapziņas dzīļu atklāšanās.
Katram pašam ir jāuzmin, kas ir pasaku pūķis senajās leģendās un ticējumos - simbols, teiksmu tēls, dieva dēls, saules zirgs, svētais gars, dabas spēks, tumša enerģija, ķīniešu provokācija, dinozaurs, iedvesmas avots, zvaigžnu kuģis, Vinnija Pūka avārija?
Varbūt pūķis ir cilvēka prāts? Ienaidnieks, ja nespējam to savaldīt; gudrs un neuzvarams sabiedrotais tad, ja ir izdevies uzvarēt grūtākajā no visas pasaules cīņām - cīņā pašam ar sevi.



Sējas Saule

1.Savaite 2.Savaite 3.Savaite 4.Savaite 5.Savaite
Pirmdiena 24.Mar 2.Apr 11.Apr 20.Apr 29.Apr
Otrdiena 25.Mar 3.Apr 12.Apr 21.Apr 30.Apr
Trešdiena 26.Mar 4.Apr 13.Apr 22.Apr 1.Mai
Ceturtdiena 27.Mar 5.Apr 14.Apr 23.Apr 2.Mai
Piektdiena 28.Mar 6.Apr 15.Apr 24.Apr 3.Mai
Sestdiena 29.Mar 7.Apr 16.Apr 25.Apr 4.Mai
Septītdiena 30.Mar 8.Apr 17.Apr 26.Apr 5.Mai
PusSvēte 31.Mar 9.Apr 18.Apr 27.Apr 6.Mai
Svēte 1.Apr 10.Apr 19.Apr 28.Apr 7.Mai




Lapu Diena

Zemes mātes,Meža mātes, Lapu mātes diena. Šīs dienas simbols- liela deviņžuburaina Liepa. Koki šajā dienā spēj runāt un nolauzts zars asiņot. Kas šajā dienā kokiem zarus lauž, tam vilki dvēseli saplosa.


 

ŪsiņDiena



Ziedu Saule

1.Savaite 2.Savaite 3.Savaite 4.Savaite 5.Savaite
Pirmdiena 8.Mai 17.Mai 26.Mai 4.Jūn 13.Jūn
Otrdiena 9.Mai 18.Mai 27.Mai 5.Jūn 14.Jūn
Trešdiena 10.Mai 19.Mai 28.Mai 6.Jūn 15.Jūn
Ceturtdiena 11.Mai 20.Mai 29.Mai 7.Jūn 16.Jūn
Piektdiena 12.Mai 21.Mai 30.Mai 8.Jūn 17.Jūn
Sestdiena 13.Mai 22.Mai 31.Mai 9.Jūn 18.Jūn
Septītdiena 14.Mai 23.Mai 1.Jūn 10.Jūn 19.Jūn
PusSvēte 15.Mai 24.Mai 2.Jūn 11.Jūn 20.Jūn
Svēte 16.Mai 25.Mai 3.Jūn 12.Jūn 21.Jūn



22.Jūn

Laidene


23.Jūn
 

Vasaras SaulGriežu svētki.


20.jūnijs,Pl. 21:03 - Visi saules kalendāra svētki domāti tāpēc, lai pilnveidotu cilvēka attiecības ar Dievu un Dabu. Tieši vasaras saulgriežos nodibinātās,
gan apzinātās, gan intuitīvās attiecības ar Dievu ir visciešākās un patiesākās. Svinēt Vasaras Saulgriežu svētkus naktī pirms  saulgriežu saullēkta ir tūkstošiem gadu sena  tradīcija, lai sagatavotos šim mirklim ar  dažādu rituālu, meditatīvu noskaņu un svētku sajūtu palīdzību. 
21. jūnijā, pl. 15:26 - Vasaras SaulGrieži
Pēc svētku nakts nākamās trīs dienas doties mežā un pļavā, lai salasītu sev pašam un saviem tuvākajiem nepieciešamos īstos augus,  zāles un zālītes, ir vislabākā lūgšana, lai saglabātu saulgriežu mirkļa brīnumu visam gadam.



Pļaujas Saule

1.Savaite 2.Savaite 3.Savaite 4.Savaite 5.Savaite
Pirmdiena 24.Jūn 3.Jūl 12.Jūl 21.Jūl 30.Jūl
Otrdiena 25.Jūn 4.Jūl 13.Jūl 22.Jūl 31.Jūl
Trešdiena 26.Jūn 5.Jūl 14.Jūl 23.Jūl 1.Aug
Ceturtdiena 27.Jūn 6.Jūl 15.Jūl 24.Jūl 2.Aug
Piektdiena 28.Jūn 7.Jūl 16.Jūl 25.Jūl 3.Aug
Sestdiena 29.Jūn 8.Jūl 17.Jūl 26.Jūl 4.Aug
Septītdiena 30.Jūn 9.Jūl 18.Jūl 27.Jūl 5.Aug
PusSvēte 1.Jūl 10.Jūl 19.Jūl 28.Jūl 6.Aug
Svēte 2.Jūl 11.Jūn 20.Jūl 29.Jūl 7.Aug




Pērkona Diena



 

UgunsDiena

Pusceļā starp Vasaras SaulGriežiem un Rudens Vienādībām ir noslēpumains, brīnumu pilns mirklis -Ugunsdiena.

Šajā dienā pēdējo reizi tiek iekurta uguns.
Un sākas UgunsLaiks - Uguns uz TrejDeviņām dienām tiek palaista atpūtā.
Lai dzirksteles ne uz mirkli nepiesārņotu augusta debesis, kas ir tik skaistas, zvaigžņotas un tuvu cilvēkiem, ka aiz zvaigznēm mītošās dvēseles kā atvērtā grāmatā var lasīt cilvēku domās un sirdīs.




Uguns un Rudzu Saule

1.Savaite 2.Savaite 3.Savaite 4.Savaite 5.Savaite
Pirmdiena 8.Aug 17.Aug 26.Aug 4.Sep 13.Sep
Otrdiena 9.Aug 18.Aug 27.Aug 5.Sep 14.Sep
Trešdiena 10.Aug 19.Aug 28.Aug 6.Sep 15.Sep
Ceturtdiena 11.Aug 20.Aug 29.Aug 7.Sep 16.Sep
Piektdiena 12.Aug 21.Aug 30.Aug 8.Sep 17.Sep
Sestdiena 13.Aug 22.Aug 31.Aug 9.Sep 18.Sep
Septītdiena 14.Aug 23.Aug 1.Sep 10.Sep 19.Sep
PusSvēte 15.Aug 24.Aug 2.Sep 11.Sep 20.Sep
Svēte 16.Aug 25.Aug 3.Sep 12.Sep 21.Sep



22.Sep

Jumis

Jumis - ugunslaika beigas, rudens sākuma un pašas nozīmīgākās ražas - labības novākšanas svētki. Svētku simbols Jumja zīme, kas atgādina
divas sakrustotas zirga galvas, vai līdzīgā veidā sasieti labības kūlīši, uz viena stiebra augoša dubultvārpa, pa pāriem augoši rieksti, sēnes, u.t.t.,
gandrīz jebkas, kas dabā tobrīd sastopams pa pāriem.
Arī paši svētki gan senlaikos, gan tagad tiek svinēti divas dienas. Agrāk lielāks uzsvars bija  ar lauksaimniecību saistītām dabas norisēm,
mūsdienās - vienkārši dabas sajūtām. Kopsaucējs - saules un zemes līdzsvara ritmi - atbalsts  dabas, sabiedrības
un cilvēka dvēseles harmonijai. Pirmā svētku diena ir aktīva, darbīga, skaļa, trokšņaina, dinamiska, otrā klusa, mierīga, meditatīva.
Agrāk pirmajā dienā notika ar labības pļaujas laika un ugunslaika beigām saistīti priecīgi un aktīvi rituāli
(atkarībā no svētku dalībnieka apzinātas vai neapzinātas attieksmes pret šo notikumu,
var saukt arī par spēlēm un rotaļām.) Cilvēka dvēseles dzīvē šī diena ir simbols cēloņu un seku vienotībai. Otrā svētku diena senajā tradīcijā  ir veltīta
Uguns Mātes atmodai pēc trejdeviņu dienu atpūtas ugunslaikā, dažādiem uguns iekurināšanas rituāliem, zalkša formā salocītas maizes cepšanai,
pateicībai par labības ražu un vasaru, lūgšanai no "tās saules" šurp nākošajām dvēselēm doties ceļā pār Lielo Jūru
un ienākt šajā pasaulē ar jaunu un tīru apziņu.




 

Rudens Vienādības

23.septembrī, 7:03 - Rudens Vienādības



Veļu Saule

1.Savaite 2.Savaite 3.Savaite 4.Savaite 5.Savaite
Pirmdiena 23.Sep 2.Okt 11.Okt 20.Okt 29.Okt
Otrdiena 24.Sep 3.Okt 12.Okt 21.Okt 30.Okt
Trešdiena 25.Sep 4.Okt 13.Okt 22.Okt 31.Okt
Ceturtdiena 26.Sep 5.Okt 14.Okt 23.Okt 1.Nov
Piektdiena 27.Sep 6.Okt 15.Okt 24.Okt 2.Nov
Sestdiena 28.Sep 7.Okt 16.Okt 25.Sep 3.Nov
Septītdiena 29.Sep 8.Okt 17.Okt 26.Okt 4.Nov
PusSvēte 30.Sep 9.Okt 18.Okt 27.Okt 5.Nov
Svēte 1.Okt 10.Okt 19.Okt 28.Okt 6.Nov




Dieva Diena

Tiek veikti rituāli, kas simbolizē Dieva doto atļauju Dvēselei piedzimt šajā Saulē.
Materiālu sagatavošana Budēļu maskām.


 

Mārtiņi



Vilku Saule

1.Savaite 2.Savaite 3.Savaite 4.Savaite 5.Savaite
Pirmdiena 7.Nov 16.Nov 25.Nov 4.Dec 13.Dec
Otrdiena 8.Nov 17.Nov 26.Nov 5.Dec 14.Dec
Trešdiena 9.Nov 18.Nov 27.Nov 6.Dec 15.Dec
Ceturtdiena 10.Nov 19.Nov 28.Nov 7.Dec 16.Dec
Piektdiena 11.Nov 20.Nov 29.Nov 8.Dec 17.Dec
Sestdiena 12.Nov 21.Nov 30.Nov 9.Dec 18.Dec
Septītdiena 13.Nov 22.Nov 1.Dec 10.Dec 19.Dec
PusSvēte 14.Nov 23.Nov 2.Dec 11.Dec 20.Dec
Svēte 15.Nov 24.Nov 3.Dec 12.Dec 21.Dec



22.Dec



23.Dec




Ziemas Laidene

Gan Svētvietās, gan vienkārši Pirtīs tiek rīkoti Uguns rituāli un dziedātas Uguns Mantras, veltītas Laimai un bērna ienākšanai materiālajā PaSaulē.


 

ZiemasSvētki

22.decembrī, 2:22 - Ziemas SaulGrieži



Sveču Saule

1.Savaite 2.Savaite 3.Savaite 4.Savaite 5.Savaite
Pirmdiena 24.Dec 2.Jan 11.Jan 20.Jan 29.Jan
Otrdiena 25.Dec 3.Jan 12.Jan 21.Jan 30.Jan
Trešdiena 26.Dec 4.Jan 13.Jan 22.Jan 31.Jan
Ceturtdiena 27.Dec 5.Jan 14.Jan 23.Jan 1.Feb
Piektdiena 28.Dec 6.Jan 15.Jan 24.Jan 2.Feb
Sestdiena 29.Dec 7.Jan 16.Jan 25.Jan 3.Feb
Septītdiena 30.Dec 8.Jan 17.Jan 26.Jan 4.Feb
PusSvēte 31.Dec 9.Jan 18.Jan 27.Jan 5.Feb
Svēte 1.Jan 10.Jan 19.Jan 28.Jan 6.Feb




Sveču Diena - Svecaine

Diena, veltīta dvēseles sagatavošanai pēcnāves dzīvei.
Veicams attīrīšanās un škīstīšanās rituāls.
Lejamas vaska sveces, ko dedzina SvētVietās.


 

Meteņi

Meteņdiena senajā Saules kalendārā ir jauna gada, jauna pavasara sākums, pēdējā, tāpēc pati skanīgākā, skaļākā un priecīgākā budēļu diena. Meteņdienas budēļi tiek saukti par Meteņa bērniem un Meteņiem. Gan bērniem – Jauna gada simbolam, gan Meteņiem – laimes vēlētājiem, svētības nesējiem, šajā dienā Laima dod dāvanas. Maziem bērniem - Meteņdienas spēļu un rotaļu laikā ar lielo mājinieku rokām, budēlīšiem – Metenīšiem – ar ciemu saimenieku rokām. Meteņdienas tradīcijā – jo tālāka budēļos iešana, braukšana, jo labāk. Katrai Meteņu maskai – vilkam, lācim, kazai, dzērvei, nāvei, siena gubai, kāpostgalvai, slotai, utt. – sava laime un svētība. Visur, un it īpaši Pasaku mājā, budēļi tiek gaidīti un cienāti. Meteņu gājienu un braucienu pavada zvaniņu, vienkāršu mūzikas instrumentu skaņas un dziesmas. Senlaikos katram lauku saimniecībā veicamajam darbam bija sava dziesma, mūsdienās Meteņu dziesmām vairāk ir vispārējs Jauna gada, jaunas Laimes vēlējuma raksturs.

Mūsdienu Mēness kalendāru 1582. gada 4. oktobrī nodibināja Pāvests Gregorijs XIII.  Jaungada kartiņu sūtīšanas un frāzes „Laimīgu Jauno gadu Tev!” atkārtošanai Gregora XIII Mēness kalendāra tradīcijā ir līdzīga nozīme, kā „Totari to” un „Lai izauga gari lini” atkārtošanai Saules kalendāra tradīcijā. Abos gadījumos ar laimes vēlēšanu un pozitīvu attieksmi tiek strukturēts Dzīvais ūdens, un mēģināts jaunajā gadā, jaunus līgumus slēdzot un jaunus darbus uzsākot, veicināt visu to labāko, ko ietekmēt ir cilvēka spēkos. Lai arī skarbu vēstures notikumu rezultātā Meteņu tradīcija līdz mūsdienām ir atnākusi stipri izmainītā veidā, tā joprojām ir dzīva. Tāpat kā senos laikos, Meteņu budēļus gaidot tiek tīrīta māja, izmests un izvests ārā viss liekais un nevajadzīgais gan no mājas, gan saimniecības ēkām, gan ar putnu dzīšanas rotaļu (rituālu?) garīgā nozīmē no sevis. Tiek cepta īpaša, sauli, bezgalību un mūžīgo atgriešanos simbolizējoša svētku maize, apdāvināti bērni un trūkumcietēji. Tiek dziedāts, spēlēts, dejots, iets rotaļās. Bērni šļūkā no kalniņa, puiši vizina meitenes ( ar ragaviņām, lielākie – arī ar „Auģikiem”).

Gada sākuma simbols, gan agrāk, gan tagad, tik un tā ir Laima. Un, neskatoties uz to, ka linus ar senajām metodēm mūsdienās vērpj tikai atsevišķi entuziasti, lini vēl joprojām ir cilvēka mūža simbols. Tieši ar liniem Meteņu tradīcijā  notiek divas būtiskas pārvērtības – ir jāpabeidz linu kodeļu vērpšana un Jaunā gada pirmajās dienās ir jāsāk aust jauns audums no jaunajiem liniem. Stelles ir kosmosa, Dieva dēlu, augstāku spēku, iespējams, paša Dieva simbols. Stellēs ieliktie velki, jeb meti  – Mīļā Māras dāvana; gada audums, kas jānoauž iznāk tik labs, cik labam tam ir jāiznāk, ja cilvēks strādā pats, būdams saskaņā ar sevi un savu Laimi. Tos pavedienus, kurus mēs sasienam, atraisām vai pārcērtam uz zemes, tos sasienam, atraisām vai pārcērtam arī debesīs. Uz debesīm Meteņu dienā dodas arī lielais, vecais ( kam briesmīgais, kam labais) Pasaku Pūķis, kuram bojā ejot, kaut kad kādreiz senatnē ir radusies visa apkārt redzamā pasaule. Katru gadu Meteņos Pūķis mirst, bet viņa dvēsele kopā ar lāstekām pamazām izkūst visā apkārt esošajā, no miega atdzimstošajā dzīvajā pasaulē.