Deviņu Sauļu kalendārs

Ziemas Laidene

ZiemasSvētki

Sveču Diena - Svecaine

Meteņi

Meteņdiena senajā Saules kalendārā ir jauna gada, jauna pavasara sākums, pēdējā, tāpēc pati skanīgākā, skaļākā un priecīgākā budēļu diena. Meteņdienas budēļi tiek saukti par Meteņa bērniem un Meteņiem. Gan bērniem – Jauna gada simbolam, gan Meteņiem – laimes vēlētājiem, svētības nesējiem, šajā dienā Laima dod dāvanas. Maziem bērniem - Meteņdienas spēļu un rotaļu laikā ar lielo mājinieku rokām, budēlīšiem – Metenīšiem – ar ciemu saimenieku rokām. Meteņdienas tradīcijā – jo tālāka budēļos iešana, braukšana, jo labāk. Katrai Meteņu maskai – vilkam, lācim, kazai, dzērvei, nāvei, siena gubai, kāpostgalvai, slotai, utt. – sava laime un svētība. Visur, un it īpaši Pasaku mājā, budēļi tiek gaidīti un cienāti. Meteņu gājienu un braucienu pavada zvaniņu, vienkāršu mūzikas instrumentu skaņas un dziesmas. Senlaikos katram lauku saimniecībā veicamajam darbam bija sava dziesma, mūsdienās Meteņu dziesmām vairāk ir vispārējs Jauna gada, jaunas Laimes vēlējuma raksturs.

Mūsdienu Mēness kalendāru 1582. gada 4. oktobrī nodibināja Pāvests Gregorijs XIII.  Jaungada kartiņu sūtīšanas un frāzes „Laimīgu Jauno gadu Tev!” atkārtošanai Gregora XIII Mēness kalendāra tradīcijā ir līdzīga nozīme, kā „Totari to” un „Lai izauga gari lini” atkārtošanai Saules kalendāra tradīcijā. Abos gadījumos ar laimes vēlēšanu un pozitīvu attieksmi tiek strukturēts Dzīvais ūdens, un mēģināts jaunajā gadā, jaunus līgumus slēdzot un jaunus darbus uzsākot, veicināt visu to labāko, ko ietekmēt ir cilvēka spēkos. Lai arī skarbu vēstures notikumu rezultātā Meteņu tradīcija līdz mūsdienām ir atnākusi stipri izmainītā veidā, tā joprojām ir dzīva. Tāpat kā senos laikos, Meteņu budēļus gaidot tiek tīrīta māja, izmests un izvests ārā viss liekais un nevajadzīgais gan no mājas, gan saimniecības ēkām, gan ar putnu dzīšanas rotaļu (rituālu?) garīgā nozīmē no sevis. Tiek cepta īpaša, sauli, bezgalību un mūžīgo atgriešanos simbolizējoša svētku maize, apdāvināti bērni un trūkumcietēji. Tiek dziedāts, spēlēts, dejots, iets rotaļās. Bērni šļūkā no kalniņa, puiši vizina meitenes ( ar ragaviņām, lielākie – arī ar „Auģikiem”).

Gada sākuma simbols, gan agrāk, gan tagad, tik un tā ir Laima. Un, neskatoties uz to, ka linus ar senajām metodēm mūsdienās vērpj tikai atsevišķi entuziasti, lini vēl joprojām ir cilvēka mūža simbols. Tieši ar liniem Meteņu tradīcijā  notiek divas būtiskas pārvērtības – ir jāpabeidz linu kodeļu vērpšana un Jaunā gada pirmajās dienās ir jāsāk aust jauns audums no jaunajiem liniem. Stelles ir kosmosa, Dieva dēlu, augstāku spēku, iespējams, paša Dieva simbols. Stellēs ieliktie velki, jeb meti  – Mīļā Māras dāvana; gada audums, kas jānoauž iznāk tik labs, cik labam tam ir jāiznāk, ja cilvēks strādā pats, būdams saskaņā ar sevi un savu Laimi. Tos pavedienus, kurus mēs sasienam, atraisām vai pārcērtam uz zemes, tos sasienam, atraisām vai pārcērtam arī debesīs. Uz debesīm Meteņu dienā dodas arī lielais, vecais ( kam briesmīgais, kam labais) Pasaku Pūķis, kuram bojā ejot, kaut kad kādreiz senatnē ir radusies visa apkārt redzamā pasaule. Katru gadu Meteņos Pūķis mirst, bet viņa dvēsele kopā ar lāstekām pamazām izkūst visā apkārt esošajā, no miega atdzimstošajā dzīvajā pasaulē.