Liktenis laiku pa laikam mani saved kopā ar interesantiem cilvēkiem. Juris pie manis atnāca ar interesantiem dažādu krāsu akmeņiem – zilganzaļiem, kas pārklāti ar glazūru, dzeltenīgi pelēkiem ar šūnveida struktūru un baltiem, kurus viņš sauca par baltajiem tirkīziem. Juris stāstīja, ka esot tos atradis „Kvadrātā” – pēc viņa teiktā visenerģētiskākajā vietā Latvijā. “Kvadrāts” atrodas starp Piebalgas pakalniem mazas upītes ielejā. “Kvadrāts” enerģētiski ir saistīts ar “Vidzemes viduspunktu”, ar Zaubes “Nemnaudu” svētvietu un pēc Jura teiktā ar bijušo hetu valsti Anatolijas pussalā. Akmeņos esot ierakstīta informācija par notikumiem „Kvadrātā”. Juris stāstīja par bijušu piramīdu „Kvadrātā”, par kosmosa katastrofu, kas sagrāva piramīdu, par hetiem - indoeiropiešiem, kas pēkšņi parādījās Anatolijas pussalā 1700 gadus pirms Kristus, radīja varenu valsti un mīklaini pazuda. Kvadrāts esot kalpojis saziņai ar transcendento pasauli – “to” pasauli, paralēlo pasauli, Dievišķo pasauli. Juris pie „Kvadrāta” esot dzīvojis vairākus gadus, atjaunojis tā saikni ar transcendento pasauli un saņēmis vēstījumus no „Kvadrāta” akmeņiem. Jura stāsti nākot no akmeņiem. Pateicoties Jurim, radās šis raksts – varbūt tā ir mītiska teiksma, kas skaidro neizskaidrojamo un aizmirsto, bet varbūt ... izlasiet un spriediet paši.

Mag Phys. Dainis Ozoliņš

fiziķis filosofs

Stāsts par Jura „Kvadrātu”

Jura pirmais stāsts: “Reiz aiz trejdeviņām jūrām dzīvoja heti un leti. Tā bija laimīga tauta. Viņi katru savu dzīves soli veltīja Dievam, viņu svētvietas bija Daba. Viņu dzīve ritēja saskaņā ar Dieva un Dabas likumiem. Viņi ievēroja laika un dzīves ritumu.“

Svētvietas

Latvijas zemē ir svētvietas – svētkalni (Zilie kalni), svētezeri, svētavoti, koki (ozoli, priedes, liepas), akmeņi, klinšu atsegumi, alas, avoti. Latvijā Svētvietu ir tik daudz, ka jebkurš cilvēks no savas dzīves vietas var viegli aiziet līdz Svētvietai. Svētvietās cilvēks izjūt īpašu “apgarotību” – sajūt saikni ar Dievišķo (“to”, Aizsauli, transcendento, visur esošo, bet jutekļiem neuztveramo) pasauli. Cilvēkam svētvietā atklājas Dievišķais – cilvēks tur spēj ieraudzīt (lietu pirmtēlus) patiesību. (Sīkāk par Latvijas svētvietām skatīt Mistēriju #3 2005)

“Kādas vācu mistiķes” lasījums par Lielvārdes jostu: “JOSTA sākas ar kosmosu, ar planētām, planētu dziesmām un melodijām, ar dievišķo piramīdu uz augšu un uz leju. Apakšējai piramīdai vienmēr ir zvaigzne. Tā ir spēcīga kosmiskā enerģijas pulsēšanas zīme, pulsi, kas staro uz zemi. …” (Buklets: Lielvārdes jostas mīklas, R.Māksla 1991.).

Svētvietu pazīmes

Svētvietā ir jūtama īpaša enerģētika, “īpašs starojums”. Enerģētiska vietā cilvēku pārņem neizprotamu ilgu sajūtas kā pārsteigums, kā svētums, ko varētu salīdzināt ar sajūtām, redzot brīnišķu dabas ainavu – baltas kalnu virsotnes, ūdenskritumus, dižkokus. Enerģētisko vietu tīkls pastāv neatkarīgi no cilvēka. Tomēr ne katra enerģētiska vieta ir svētvieta. Enerģētiskās vietās daba ir izveidojusi īpašas zīmes – akmeņus, klintis, īpatnējus koku veidojumus (5.attēls), ūdenskritumus, kas pastiprina un koncentrē enerģiju šajās vietās. Tikai cilvēks enerģētiskai vietai piešķir svētvietas nozīmīgumu, piešķirot tām „apgarotību”. Tieši cilvēks veido saikni starp To Sauli un Šo Pasauli. Cilvēks nodrošina enerģijas apmaiņu starp fenomenu (uzveramā) pasauli un transcendento (neuztveramo) pasauli. Cilvēks svētvietā atjauno simbola pārrāvumu starp transcendento un fenomenu pasauli. (1.attēls).

1.attēls Simbols, grieķiem sākotnēji bija pārlauzta rotas lieta. Pārlauztās puses savienojot, varēja atpazīt “īsto” cilvēku – tas nozīmēja, atpazīt Patieso. Simbols vieno transcendento pasauli ar fenomenu pasauli. Simbols caur cilvēka apziņu saista transcendento pirmtēlu ar fenomenu pasaules tēlu. Simbolu veido sagatavota cilvēka apziņa. Transcendence ir mums ar jutekļiem neuztveramā pasaules daļa, bet fenomenu pasaule ir parādību pasaule, kuru mēs uztveram ar saviem jutekļiem.

Daudzas Latvijas svētvietas ir iezīmētas ar akmeņiem, kā enerģijas pastiprinātajiem, kā norādošām zīmēm. Latvijas zemē ir daudz akmeņu. Laika gaitā apsūnojuši. Krūmos un sūnās paslēpušies. Slepenas zīmes nesuši. Senus stāstus glabājuši. Robežas sargājuši. Senu ziņu nesuši. Svētvietās stāvoši – Svētakmeņi. (Skatīt 2. attēlu). Iecirstas zīmes slēpuši – iecirtumi, muldas (padziļinājumi), pēdas, zīmes, roku nospiedumi.

“Jūs vienmēr ticējāt Dievam un Viņš Jums palīdzēja. Eņģeļi arvien Jūs apmeklēja. Jūsu priesteri arvien saņēma zināšanas no sfērām un planētām. Jūs bijāt ļoti svēta tauta.” (Buklets: Lielvārdes jostas mīklas, R.Māksla 1991.).

Akmeņos ir norādošas zīmes un līnijas. Paši akmeņi atrodas uz līnijām - īsākām un garākām. Svētakmeņi kopā ar Svētvietām veido līnijas, un veido līdzīgu rakstu kā Lielvārdes jostā. Svētvietu atrašanos uz līnijām Lielbritānijā pamanīja A.Votkins (Skat rakstu Mistērijā #1 2005). Zemeslodi varam uztvert kā dzīvu organismu vai kā milzu datoru, kuru saista informatīvas saites – svētvietu līnijas. Pastāv informatīvi (enerģētiski) saziņas kanāli pa svētvietu līnijām. Salīdzinot Vēdu kosmogoniju, kā no Purušas (pirmcilvēks, pirmsākums) tika radīta pasaule, katrai ķermeņa daļai tika atbilstoša Zemes daļa: kauli – kalni, artērijas – upes, nervi – enerģijas līnijas (latvieši tos sauca par “uguns ceļiem” . Līnijas uz Zemes ir konstatējuši arī zinātnieki mērot dažādus Zemes paramatrus un fotografējot Zemes virsmu. Zinātnieki tos sauc par lineamentiem, bet tas ir cita raksta temats.

2. attēls Zīmju akmens, Alūksnes rajonā. Dz.Korna foto.

Īsākās līnijas piemēram minēšu “Zilā kalna līniju” (tā ir arī Vidzemes viduslīnija): Mēlķitāru muldakmens, Plāteres pilskalns (Svētvieta), Kārklukroga Svētozoli, Zaubes Nemnaudi, Simtēnu ala un Simtēnu Svētozols, Kvēpenes pilskalns ar Svētozolu un Svētavotu, Sarkanās klintis, Kalēju ala, Zilā kalna muldakmens, Daviņu lielais akmens, Bauņu akmens, Tūteres ozols, Aņģīšu pēdakmens, Pujenes Svētlauks, Šīvaru dižakmens. 2005.gada 27.janvārī plkst. 14:07:26,7 uz šīs līnijas - notika 4,5 balles stipra zemestrīce.
Garākas līnijas piemēri no Latvijas pāri Eiropai –
1) Sauksim par “ķeltu” līniju: Vidzemes vidus, „Purs”, Eksternšteina (Vācijas Svētvieta - tiek uzskatīta par spēcīgāko Ziemeļeiropā), Karnakas megalīti (Bretaņas pussalā, viens no lielākajām akmeņu sistēmām pasaulē, kuru saista ar ķeltiem un druīdiem);
2) Sauksim par “hetu” līniju: Vidzeme, “Kvadrāts”, Anatolijas pussala (šī līnija saistīta ar Hetiem).
Garākās līnijas mūs ved pie hetiem un ķeltiem – indoeiropiešiem, kuriem tāpat kā baltiem ir daudz kopēju iezīmju ar indoeiropiešu pirmtautu.

Heti ir indoeiropieši Anatolijas pussalā. Atnākot no nekurienes, izveido spēcīgu valsti 1700 gadus pirms Kristus. Heti bija apguvuši dzelzs kausēšanas mākslu. Dzelzi nedrīkstēja izvest no Hetu valsts. Arī Latvijas teritorija tika iegūta dzelzs no purva rūdas. Dzelzs tajos laikos bija vērtīgāka par zeltu. 1595.gadā pirms Kristus iekaro Babiloniju un to iznīcina. Heti sakauj Ramzesa II armiju un pēc tam ar Ēģipti nodibina draudzīgas attiecības. Ap 1200.gadu pirms Kristus Hetu valsts vairs neeksistēja, nav zināms kā Hetu valsts gāja bojā un kur palika heti.

Ķelti parādās Z-Alpos apmēram 1000 gadus pirms Kristus – ap to laiku, kad pazuda heti. Ķeltu kultūra Eiropā izplatās 6. – 5. g.s. Pirms Kristus. Arī ķelti prata iegūt un apstrādāt dzelzi. Ķeltu mitoloģija ir līdzīga indoeropiešu pirmtautas mitoloģijai un arī hetu mitoloģijai. Pastāv uzskats, ka ķelti ir bijuši arī tagadējā Latvijas teritorijā, par ko liecinot daži hidronīmi. Druīdi ir ķeltu priesteri, kas savas zināšanas nodeva mācekļiem tikai mutiski. Tāpat arī kādreiz tika nodotas Vēdas un latviešu Dainas.

“Kaut kur uz Zemes ir jābūt tautai, kurai ir līdzīgas zināšanas kā jums un pieder pie jums. Jūs tikāt dalīti un jums palika tikai divi lieli spēki. Tautas otra daļa paņēma pārējo līdzi.” (Buklets: Lielvārdes jostas mīklas, R.Māksla 1991.).

Baltiem un hetiem ir kopēja indoeiropiešu dzimtene – domājams, kaut kur pie Urāliem stepēs. Hetu un Letu (baltu) ceļi šķiras pirms 4000 gadu. Leti aiziet uz ziemeļiem un sasniedz Baltijas jūru un Vidzemi. Heti aiziet uz Anatolijas pussalu. Savstarpējai saziņas kanālu pastiprināšanai uz enerģētiskām līnijām tiek novietoti akmeņi.



3. attēls. Zīmes uz Latvijas klintīm. Dz.Korna foto

Hetu valoda ir vecākā zināmā indoeiropiešu valoda. Saglabājušies īpatnēji kīļraksti uz māla plāksnītēm hetu valodā – tie ir atšifrēti. No hetu valsts sākumiem saglabājušies īpatnēji hieroglifi, kas līdzinās uzrakstiem uz Latvijas klintīm (skat 3.attēlu) un Krievijas teritorijā atrastajām podu lauskām (skat 4.attēlu). Šie hetu hieroglifi nav atšifrēti. Hieroglīfu teksti tika rakstīti uz koka plāksnītēm.



4.attēls. Uzraksts uz poda lauskas, kas atrastu netālu no Rjazaņas (Krievija)

Hetu un Letu sabiedrībai ir līdzīgas pazīmes – tajās bija sava veida demokrātija, atšķirībā no Romas (Eiropas ir Romas tiesību mantiniece), kur maza patrīciešu saujiņa pārvaldīja lielu plēbeju baru ar Romas likumu palīdzību un saucās tiesiska valsts. Hetu vadoni (karali) izvēlēja tautas sapulcē. Hetu sabiedrība liela nozīme bija sievietēm. Hetu karalienes loma bija tikpat liela, kā karaļa. Atceramies baltu mitoloģijā mātes un sievietes nozīmīgo lomu Dainās.

„Šis ir kādas svētās pilsētas plāns, svētās pilsētas Šambalas zīme. Vai nu jūsu tautai bija priesteri no Šambalas, vai arī jūs bijāt daļa no Šambalas tautām.” (Buklets: Lielvārdes jostas mīklas, R.Māksla 1991.).



5.attēls. Koku formas enerģētiskā vietā - netālu no Viešu pilskalna.

Ejot pa “Glāžķūņa” akmens līniju - Sietiņu dižakmens, Ančiņu velna akmens, Vāķēnu ozols, Rubeņu ozols, Lazdiņu “kariete”, Lācīšu kalni, nonākam pie “Kvadrāta”. “Kvadrāts” ir starp pakalniem iegūlusi pļava. Tās tuvumā ir akmens krāvumi, ko savākuši melioratori un dižakmens, kuru neveiksmīgi mēģinājuši saskaldīt un strauts izlocījies īpatnējā formā kā koks enerģētiskā vietās. (Skatīt 5. un 6. attēlu)




6.attēls. „Kvadrāta” un strauta novietojums dabā.

“Kvadrāta” tuvumā Juris ir pavadījis vairākus gadus. Juris atrodoties pie “Kvadrāta” ir atjaunojis tā saiti ar transcedenci un kā pats saka “ieraudzījis” “Kvadrāta” būtību. (7.attēls)

7.attēls. Svētvietu atjaunošana

“Kvadrātā” un tā apkārtnē Juris ir atradis īpatnējus akmeņus gan ar glazūru apklātus zilganzaļus, gan gaišus akmeņus ar skaidri saskatāmu šūnveida struktūru, gan baltus, kurus viņš sauc par “balto tirkīzu”. Šūnveida akmeņi, pēc Jura stāstītā satur informāciju, ka kvadrātā kādreiz bijusi hetu piramīda. Juris uzskata, ka “Kvadrātā” piramīda ir līdzīga Mezopotāmijas zikurātiem. Kvadrāts atrodas uz līnijas starp Vidzemi un Anatolijas pussalu. Piramīda izmantota informācijas saņemšanai un nodošanai. Juris redz saiti starp Hetiem un Letiem. Piramīda bijusi informācijas apmaiņai ne tikai starp Hetiem un Letiem, bet arī ar augstākām pasaulēm - ar transcendenci. Latvijas teritorijā ir ziņas par citām piramīdām, kuras daļēji saglabājušās, uz Vidzemes viduslīnijas. Mūsu klimatiskajos apstākļos piramīdas nevar saglabāties – augu valsts un laika apstākļi tās nolīdzina ar zemi pietiekoši īsā laikā. Hetu piramīda ir tikusi iznīcināta kosmiskas katastrofas rezultātā – “Dievu dusmas”, kā Bābeles torni.
Juras atrastie, akmeņi pēc viņa teiktā, veido saiti ar transcendenci. Ar šo akmeņu palīdzību var uztvert fenomenu pasaules parādību patieso dabu (skaidrojumu). Fenomenu pasaules zīmes ir nepastāvīgas, tās maina laiks un tās izzūd, bet paliek transcendentie pirmtēli. Lai gan no piramīdas ir palicis tikai “Kvadrāts”, Juris to pamanīja. Viņš tajā ieraudzīja transcendento irmtēlu un spēja restaurēt piramīdu. Kvadrātā ir palikuši tikai akmeņi. Akmeņi, kuros ir ierakstīta (ierakstījusies) informācija.

„Purs” ir enerģētiska vieta, attiecībā pret Vidzemes viduslīniju tā ir simetriska “Kvadrātam”, jo “Purs” atrodas tikpat tālu no Vidzemes „vidus” kā „Kvadrāts” (Sk 8.attēlu). “Pura” akmeņus ir novākuši melioratori, ozoli ir nocirsti. “Pura” vieta nav detalizēti pētīta kā iespējama svētvieta. Autors “Purā” ir pavadījis bērnības vasaras, bet tas ir cits stāsts.

8. attēls Nezināmās klints zīmējumi. Dz.Korna foto

“Nezināmās” klints zīmējumi

Uz vienas no Latvijas “īsajām” enerģētiskajām līnijām atrodas Nezināmā klints, uz kuras ir zīmējumi (skat 8. attēlu). Klints zīmējums atbilst tām enerģētiskajām līnijām, kas veidojas Vidzemē, un ietver “Puru” un “Kvadrātu“ (skat 9. attēlu). Vidzemes „vidū” krustojas četras līnijas: 1) horizontālā, kas iet pa Zemeslodes paralēli caur Vidzemes „vidu”, 2) vertikālā, ko sākotnēji nosaucām par Zilākalna līniju vai Vidzemes viduslīniju, 3) „ķeltu” līnija un 4) „hetu” līnija.

9. attēls “Kvadrāta” un “Pura“ novietojums simetriski Zilā kalna līnijai. Veidojas zīmējums atbilstošs zīmējumam uz Nezināmās klints

„Kvadrāta” akmeņiem ir saikne ar augstākām dimensijām. Ar šo akmeņu palīdzību cilvēka apziņa uztver “Kosmiskā Magnēta” plūsmu un spēj redzēt nākotni. Pašreiz uz mūsu planētas darbojas iznīcības spēki. “Kosmiskā Magnēta” radīšanas spēki notur līdzsvarā mūsu planētu pret iznīcības spēkiem. Kad cilvēki sāks uztvert “Kosmiskā Magnēta” plūsmas virzienu, sāksies jauna cilvēka attīstības pakāpe. Pašreiz Augstākie spēki virza cilvēku uz jaunu attīstības pakāpi un “Kosmiskais Magnēts” saspriego tautu plūsmu un tuvojas Šķīstīšanas laikmets. “Kosmiskais Magnēts” rada nākamību un tā nav novēršama. Tikai paplašināta cilvēka apziņa, ietvērusi visas radušās perturbācijas, spēs iet kopā ar jaunās attīstības plūsmu un veidos jauno attīstības pakāpi. Paplašinātas apziņas cilvēka darbība notiks saskaņā ar “Kosmisko Magnētu”. “Kvadrāta” akmeņi palīdz cilvēka garam veidot apziņā radošu sakārtotību, kura ir nepieciešama cilvēka iekšējo spēku attīstībai.
Kad cilvēka apziņa spēs pilnībā uztvert “Kosmiskā Magnēta” vibrāciju, cilvēcē nostiprināsies paplašinātās apziņas forma. Visas iespējamās Kosmiskās apziņa kombinācijas pastāv izplatījumā un cilvēku apziņai ir jāprot uztvert Kosmiskā Apziņas radītās vissmalkākās enerģijas. Katra doma cilvēka apziņā dzimst no saskares ar Kosmisko Apziņu. Cilvēka tuvākais uzdevums ir pamodināt apziņā sajēgu par sadarbību ar “Kosmisko Magnētu”. Šajā gadsimtā cilvēku iespaidos dažādas enerģijas, kuras liks cilvēkiem šaudīties aplamos virzienos. “Kvadrāta” akmeņiem ir pienācis laiks dot redzīgajiem cilvēkiem pareizās ceļa zīmes paplašinātās apziņas iegūšanai, lai cilvēki pagūtu iejusties. Laiks ir palicis maz.



10. attēls Akmens no „Kvadrāta”.

“Kosmosa virpuļi apliecina apziņas koncentrācijas piesātinātību un apliecina smalko enerģiju plūsmas. Cilvēka esamība fiziskajā un garīgajā ķermenī veido dzīvības principa virpuli. Pagarinot dzīvības virpuli līdz bezgalībai, veidojas gara sapratne.
Gara sapratne – tā dēvē principu, kas rāda cilvēkam apziņas ceļu. Nošķirdamies no “Kosmosa Magnēta” spēkiem, cilvēks sasniedz tikai fiziskās esamības apliecinājumu. Nebūdams saistīts ar smalkajām enerģijām, cilvēks pats sagrauj sava gara attīstības iespējas. Vienīgi apzinoties, ka pastāv “Kosmiskais Magnēts”, kas savieno cilvēka garu ar smalkajām enerģijām, cilvēks var apjaust “Kosmiskā Magnēta” darbības likumus. Cilvēks nav visa esamības centrs. Visa Esošā pamatā ir virpulis, kas apvieno fizisko esamību ar smalkās enerģijas gara uguni.”



11. attēls. Akmens no „Kvadrāta”.

Cilvēki pulcējās, lai klausītos Mācības Balsi. Viņi bieži bija dzirdējuši par viņiem lemto Dārgumu. Daži varēja iedomāties Dārgumu vienīgi kā dārgu metālu. Kāds pat bija pašuvis garu maku savai daļai. Gāja laiks, bet Dārgums nerādījās. Runāja, ka Dārgums ir tuvu, bet cilvēku pacietība bija īsāka par garo maku. Kāds uzņēmās klausīties Mācības Balsi, kamēr citi aizies uz tirgu. Viņi aizgāja, nožēlodami zaudēto laiku. Dažs bija novēlojis parādu savākšanu, dažs bija nokavējis precības; vēl cits bija aizmirsis iesūdzēt tiesā apvainotāju; kāds nebija paguvis izmantot lielisku izdevību; kāds cits bija palaidis garām zemās cenas. Vārdu sakot, Mācības Balss visiem bija sagādājusi zaudējumus. Aizvainotie drūzmējās tirgū, zobojās: “Kur tad ir tas pavēstītais Dārgums? Sasolīja mākoni un to pašu bez lietus.”
Mācības Balss jautāja vienīgajam palikušajam: “Ko tad tu nebaidies nokavēt tirgus laiku?: Viss notiks bez tevis un tavu vārdu aizmirsīs, tevi nepamanīs līgumus slēdzot. Kas teicis, ka Dārgums būs no mākoņa?” Atbildēja palikušais: “Neiešu prom, jo Dārgums man ir Dārgāks par dzīvību. Nevar būt māņi pasludinātais Dārgums.” Sacīja Balss: “Vai tu nebaidies, ka apklusīšu?” – “Tu nevari apklust, jo pasludināji Bezrobežību” – “Vai nebaidies Manas nodevības?” – “Nē, vīrišķība un gaisma ir Tavas ķīlas” – “Vai nebaidies, ka Manā valodā Dārgums nozīmē slazdus?” – “Arī bez vārdiem Izplatījums galvo par Dārgumu.” Balss sacīja: ”Gudri sacīts. Tu esi nenogurdināms. Tur, kur tu dzirdi Mācību, tur ir Dārgums. Piecelies un neej tālu. Pacel sēdekļa akmeni. Pieņem svētības mākoni un no pacel no zemes zeltu. Kas līdz galam noklausījies Mācību, tas saņem. Vīrišķais nav atņemams. Savākušais pievieno.



12. attēls. Akmens no „Kvadrāta”

Padomājiet par domas parādību, aptveriet tās izplatīšanos. Priecājaties par domas plūsmu, kas savieno mūs ar sīkāko vielas elementu un izplēš mūsu apziņu līdz Visuma bezrobežībai. Gara sapratne, paplašinātā apziņa un doma palīdz ceļiniekam, kas dodas uz Bežrobežību.

Lektors Dainis Ozoliņš darbībā: