Nedaudz par ūdeni
16 vienkāršas patiesības par šo maģisko zemes dziru
Šobrīd uz Zemes ir tieši tikpat daudz ūdens kā brīdī, kad mūsu planēta radās. Tātad šī universālā šķidruma daudzums nav mainījies jau gandrīz divus miljardus gadu. Starp citu, nebūtu nekāds pārsteigums, ja ūdens glāzē, no kuras tu grasies padzerties, atrastos tās pašas molekulas, kuras reiz ir izdzēris ... neandertālietis.
Okeāni ir vislielākās ūdens rezerves - tajos atrodas gandrīz 97% no visa pasaules ūdens. Apmēram 80% šķidruma atrodas virszemē, bet atlikusī piektdaļa meklējama pazemē un gaisā.
Ūdens ir vienīgā viela uz Zemes, kas dabiskos apstākļos sastopama visos trīs fizikālajos stāvokļos: šķidruma, cietas vielas un gāzes veidā. Šīs pārmaiņas ir atkarīgas no molekulu izkārtojuma: ledū tās ir cieši saspiestas cita pie citas, bet gāzveida stāvoklī tās šķir vislielākais attālums. Vai zināji, ka ledus peld pa ūdens virsmu tāpēc, ka tas ir par 9% vieglāks nekā šķidrums?
No visa pasaules ūdens tikai 2,5% ir saldūdens. Ja visu pasaulē sastopamo šķidrumu iepildītu vienā krūkā, saldūdens, kuru varam izmantot uzturā, būtu tikai viena tējkarote.
Simts gadu laikā viena ūdens molekula apmēram 98 gadus pavada okeānā, 20 mēnešus tā ir sasalusi, savas pāris nedēļas tā atrodas kādā ezerā vai upē un mazāk nekā nedēļu - gaisā. Savukārt, lai pazemes ūdens pārvietotos nieka pusotra kilometra, var paiet gandrīz vesels cilvēka mūžs.
Vajag pavisam maz, lai saldūdens kļūst sāļš. Ja tikai viena tūkstošā daļa no šķidruma satur sāli, tu nepārprotami sajutīsi tā sāļo garšu.
Ūdeni sauc par "cietu", ja ūdens satur daudz kalcija un magnija. Un tieši tāds pārsvarā ir Latvijā iegūstamais. Šā iemesla dēļ arī rodas kaļķakmens nogulsnes uz tavas elektriskās tējkannas spirāles.
Ūdens regulē gan Zemes temperatūru, gan tava ķermeņa temperatūru. Tieši tādēļ, ja esi apslimis, jādzer daudz šķidruma - tas ne vien izvadīs no organisma sārņus un slimības ierosinātājus, bet arī regulēs tavu temperatūru.
Apmēram 66% mūsu ķermeņa veido ūdens. Tas atrodas pilnīgi visos orgānos un nemitīgi cirkulē pa organismu turp un atpakaļ, ļaujot notikt fizikālajiem procesiem, kuriem pateicoties mēs dzīvojam.
Pieauguša cilvēka ķermenī ir apmēram 37 litri ūdens: tas veido 75 procentus mūsu smadzeņu, 83% asiņu un ceturto daļu kaulu masas.
Augļos un dārzeņos ir visvairāk ūdens, piemēram, ananāsā - 80%, bet tomātā - 95%, tieši tādēļ ar tiem mūsu organismam ir visvieglāk tikt galā.
Cilvēks var iztikt bez ēdiena apmēram mēnesi, bet bez ūdens tikai apmēram nedēļu.
Dienas laikā cilvēkam ir jāizdzer no pusotra līdz diviem litriem ūdens, lai nodrošinātu savu fizisko labsajūtu. Savas dzīves laikā mēs izdzeram apmēram 75 000 litrus ūdens.
Paiet tikai piecas minūtes no brīža, kad tu iedzer ūdeni, līdz tas jau atstāj tavu kuņģi.
Apmēram ceturtdaļai pasaules iedzīvotāju regulāri nav pieejams veselībai drošs dzeramais ūdens. Savukārt Latvija ir sestājā vietā pasaulē pēc saldūdens resursiem, rēķinot uz vienu cilvēku.
Amerikāņi izlieto gandrīz piecas reizes vairāk ūdens nekā eiropieši.