Parks

 

Projekta

“Pūķu zeme”

koncepcija.

Dabas un mitoloģijas parks “Pūķu zeme” ir nekomerciāla, visai sabiedrībai bez ieejas maksas pieejama teritorija. Tajā tiek veidots ekoloģiskās un etnogrāfiskās izglītības komplekss, kur darbojas alkohola, narkotiku, alus un tabakas aizliegums, un kur ir interesanti strādāt, mācīties un atpūsties visdažādāko vecumu, tautību un sociālo slāņu cilvēkiem. Parkā paredzēts iekopt Latvijai raksturīgo augu stādījumus; veidot Jūrmalas kāpām raksturīgu ainavu, kurā iekļautos latviešu un citu Eiropas tautu kultūrām tradicionālo amatniecības veidu izstādes un amatu demonstrācijas.

Realizācijas vieta

Jūrmala, Dubultu laukums.

Dubultu laukums
Īpašuma attiecības

teritorija paliek pašvaldības īpašumā un valdījumā.

Projekta atvērtība

S/O Zaļais Ordenis - pasaku māja “Undīne” iegulda projektā savas organizācijas un no projekta atbalstītājiem piesaistītos līdzekļus; uz līdztiesīgas sadarbības un demokrātijas principiem nekādā veidā neapgrūtina, bet gan atļauj un veicina to darīt arī citām organizācijām. Ar noteikumu, ka ieguldītie līdzekļi nedrīkst tikt atprasīti nedz no pilsētas pašvaldības, nedz pārējām projekta dalīborganizācijām, kā arī tie nedrīkst būt par iemeslu maksas pakalpojumu sniegšanai, tirdzniecībai un citas komercdarbības veikšanai parka teritorijā. Izņēmums - Jūrmalas pilsētas amatnieki, pašnodarbinātās personas ar pašu ražotiem amatniecības un lietišķās mākslas priekšmetiem, kā arī sertificēti zaļās un biodinamiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāji, kuri varētu tikt speciāli pieaicināti kā dalībnieki lielo pasākumu laikā.

“Undīne” nepretendē nedz uz zemes nomu vai iegūšanu īpašumā, nedz arī uz peļņas gūšanu no projekta realizācijas. Tās vienīgais nolūks, uzņemoties šo darbu, ir unikālās ainavas un kāpu meža saglabāšana pašvaldības, tātad - visas sabiedrības īpašumā un pārdomātas, dabai un cilvēkiem draudzīgas, idejas īstenošana.

Realizācijas mērķi un prioritātes

Oriģinālas un kolorītas vietējās kultūrvides attīstības veicināšana, izveidojot kompleksu, kurā iespējams atpūsties, līdzdarboties, iegūt jaunas zināšanas un priekšstatus par latviešu un citu Eiropas tautu tradicionālo kultūru.

Jūrmalas dabas vērtību saglabāšana un atjaunošana, vienlaikus neliedzot to pieejamību cilvēkiem.

Ekotūrisma, izziņas tūrisma un kultūrtūrisma attīstības veicināšana.

Mazās uzņēmējdarbības veicināšana (vides gidu un ekskursiju vadītāju pakalpojumi, vasaras nometņu organizēšana, kultūras pasākumi, vides izglītības semināri, amatniecības darbnīcas, suvenīru, mākslas priekšmetu un ekoloģiskas pārtikas veikaliņi, mazās viesnīcas, viesu nami, kempingi, velonomas u.c.).

Pilsētas iedzīvotāju un viesu aktīva un nopietna iesaistīšana šī projekta realizācijā, nodrošinot ieinteresētību un līdzdalību gan konkrētās vietas pilnveidošanā un drošībā, gan arī pilsētas attīstībā kopumā.

Projekta apraksts.

Projekta saturiskā un vizuālā koncepcija ir balstīta Latvijas un Eiropas tautu senās kultūras liecībās - dainās, leģendās, teikās, pasakās un sāgās, balādēs un dziesmās; saudzīgā attieksmē pret dabu; sabiedrības integrācijas un demokrātijas veicināšanā.

Projekta realizācijā tiek lietotas mūsdienu metodes un tehnoloģijas, lai nodrošinātu projekta interaktivitāti - aktīvu apmeklētāju līdzdalību tā attīstībā - , kā arī pieejamību un saprotamību visdažādāko interešu grupu cilvēkiem.

Projekta realizācijas gaitā Dubultu laukumā tiek izveidoti:

Latvijai un Jūrmalai raksturīgo augu, koku un krūmu dekoratīvi stādījumi;

Keramikas ceplis
Ceplis
Bāze amatniecības izstādēm un amatu demonstrācijām; kā piemēram - smēde un keramikas ceplis ar virpām un darbnīcu, kas ir pieejama visiem - gan jūrmalniekiem, gan tūristiem, kuri savas vizītes noslēgumā kā suvenīru var paņemt līdz baltu senvēstures stilā pašdarinātu un eksotiski - etnogrāfiskā ceplī apdedzinātu māla trauku vai kādu citu veidojumu.

Vējdzirnavas Pūķu bāka Elfu tornis Vēju pietura
Vējdzirnavas Pūķu bāka Elfu tornis Vēju pietura

Kalendāra tornis; vējdzirnavas, kuru saražotā enerģija darbina podnieku virpas; Jūras vārti, soli un tiltiņi, velosipēdu novietnes un vēja zvani, u.c. - daudzveidīgi interaktīvi vides objekti.

Saules Kalendāra svētku zāle - no guļbaļķiem, kas nosegti ar niedru jumtu, izbūvēta liela „istaba”, kurā pulcēties ap 500 cilvēkiem lielo Saules Kalendāra svētku laikā. Saules Kalendāra svētku zāle ir iecerēta kā papildinājums brīvdabas pasākumiem. Ēka, kuras pamatu izmēri ir ne vairāk kā 40 x 18 metri, augstums ir 1,5 stāvu līmenī ir lielākais būvapjoms šai kompleksā. Ēka ir viegla guļbūve, ar niedru jumta segumu, un galvenā tās funkcija - iespēja cilvēkiem sapulcēties uz Saules kalendāra svētkiem arī ziemā, rudenī un pavasarī.

Kāpu mežā notiek tā reģenerācija - pakāpeniski tiek izvākti krūmi un lapukoki, stādītas priedes, virši, mētras, priežu meža augi. Eitrofikācijas un nomīdīšanas ietekme tiek mazināta ar regulāru tīrīšanu un baļķu taku maršrutu pagarināšanu un pilnveidošanu.

Realizācijas priekšrocības.

Parks ir pieejams visiem Jūrmalas iedzīvotājiem - neatkarīgi no tautības, vecuma un sociālā stāvokļa.

Ikviens cilvēks šai projektā var iesaistīties ne tikai kā vērotājs, bet arī kā aktīvs dalībnieks, piesakot savas idejas un piedaloties to īstenošanā.

Netiek apdraudēta vide; gluži pretēji - notiek tās atjaunošana.

Šī ir ideāla vieta, kur šādā interesantā un atraktīvā vidē saņemt informāciju ne tikai par Jūrmalas, bet arī visas Latvijas ekotūrisma maršrutiem.

Tiek veicināts Jūrmalai šobrīd neraksturīgs tūrisma veids - kultūrtūrisms un ekotūrisms, kura auditorija ir studējošā jaunatne, inteliģence, jaunas ģimenes ar bērniem, u.c. - cilvēki ar vidēju ienākumu līmeni (attīstītajās valstīs), taču attīstītu uzvedības kultūru. Šāda kontingenta pieplūdums Jūrmalā veicinās tieši mazā un vidējā vietējā biznesa attīstību - amatniecība, viesu mājas, veikaliņi, kafejnīcas, nomas un citi servisi - neradot papildus sociālo spriedzi un kriminogēnās situācijas pasliktināšanos, kas ir raksturīga, orientējoties uz cita veida tūrismu (spēļu zāles, bāri, naktsklubi, u.c.).

Šāda veida tūrisms rada ne tikai daudzas, bet arī kvalificētas un daudzveidīgas darba vietas, kas ir sevišķi svarīgi no audzināšanas un morāli - ētisko vērtību saglabāšanas viedokļa.

Realizācijas priekšrocību analīze.

Jūrmala ir viena no Latvijas lielākajām pilsētām. Pēc platības - otrā lielākā aiz galvaspilsētas, turklāt - Jūrmalas pilsētas teritorijā ietilpst 40% aizsargājamo dabas teritoriju, kas būtībā ir unikāli gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Un tieši dabas resursi gan iedzīvotāju aptaujās, gan dažādu nozaru profesionāļu pētījumos par Jūrmalu, tiek atzīmēti kā viena no svarīgākajām pilsētas vērtībām.

Savukārt, kā pilsētas ekonomiskās attīstības pamats jau gadiem ilgi ir tūrisms un kūrortoloģija, neskatoties uz to, ka reālās ekonomiskās aktivitātes bieži uzrāda pilnīgi citu ainu. Tātad - skaidras un pārliecinošas koncepcijas trūkums ir neapšaubāms.

Tas parādās praktiski jebkurā diskusijā par jaunu objektu būvniecību pilsētā, kur tradicionāli tiek pretstatītas pilsētas ekonomiskās, tātad - tūrisma un kūrorta, attīstības un vides aizsardzības intereses; un jaunu darbavietu izveidošana, nodokļu iekasēšana, infrastruktūras sakārtošana - eksponēti kā efektīvākie argumenti dabas pamatnes teritoriju samazināšanai un cilvēku, kuri „vēlas Jūrmalu padarīt par tādu kā dabas rezervātu” apklusināšanai ar it kā ekonomiskiem argumentiem.

Šādas manipulācijas ir iespējamas, tikai pateicoties jau pieminētajam tūrisma attīstības koncepcijas trūkumam. Domāju, nav nepieciešams meklēt iemeslus un noskaidrot personas, kuru kompetencē būtu bijusi šādas koncepcijas sagatavošana, pilsētas iedzīvotāju iepazīstināšana ar to un finansējuma nodrošināšana tās realizācijai.

Toties ir pilnīgi nepieciešams uzdot vairākus jautājumus - vispirms jau sev pašiem, kā arī mēģināt objektīvi izanalizēt to provizoriskās atbildes:

  • Tieši kāda veida tūrisma attīstība Jūrmalā ir nepieciešama?

  • Kā tas ietekmēs pilsētas ekonomisko, sociālo, kultūras un dabas vidi?

  • Kā tas ietekmēs katra jūrmalnieka dzīvi šodien, rīt, pēc pieciem un desmit gadiem?

  • Kā tas ietekmēs katra jūrmalnieka dzīvi šodien, rīt, pēc pieciem un desmit gadiem?

Tūrisma jēdziena izpratne Jūrmalā, vismaz spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, aprobežojas ar uz izklaidi un atpūtu orientētu tūrismu ar nelielām veselības uzlabošanas piedevām; tā nodrošināšanai noteikti ir jābūvē liela apjoma, modernas un finansiāli ietilpīgas būves, vēlams - kāpu zonā vai citās dabas pamatnes teritorijās. Šīs teritorijas ir ļoti vēlams nožogot, protams, lai „sakārtotu”.

Un, nenoliedzami, šāda tūrisma attīstībai traucē gan Aizsargjoslu likums, gan pilsētas Attīstības plāns, kurā dabas pamatnes teritoriju īpatsvars ar katru gadu samazinās, gan pilsētā esošās aizsargājamās dabas teritorijas, kuru apsaimniekošanas noteikumi paredz īpašas saistības un ierobežojumus, gan apbūves noteikumi, gan arī sabiedrības bieži vien kritiskā nostāja pret lielajiem investīciju projektiem.

Visi minētie ir zaudējumi - konflikts ar pastāvošo likumdošanu un no tā izrietoši tiesas procesi, pilsētas būtiskāko resursu - dabas vērtību un kultūrvides degradācija, negatīva iedzīvotāju reakcija.

Kādi tad ir ieguvumi? Viens no spilgtākajiem citātiem šai kontekstā ir kāda Jūrmalas domes deputāta runa Latvijas televīzijā 2003.gadā, aizstāvot septiņstāvu viesnīcas būvi kāpu zonā pašā pilsētas centrā:

„Šis objekts radīs ap 200 jaunas darbavietas, un pilsētas iedzīvotāji tur varēs piestrādāt, kaut vai nelegāli un pa vakariem.”

Tātad - mums, jūrmalniekiem, un mūsu bērniem kā ieguvums tiek piedāvāts nekvalificēts, mazapmaksāts darbs bez sociālā nodrošinājuma un izaugsmes iespējām; pilsētas budžetam - patiesībā nekas, jo, kā zināms, būtiskākā pašvaldības budžeta ieņēmumu pozīcija ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru maksā no legālas darba algas.

Šāda nostāja, diemžēl, darbojas arī praksē, ko var secināt no 2004.gadā Pasaules bankas projekta „Pilsētu alianse” ietvaros veiktā pētījuma „Jūrmalas pilsētas vietējās ekonomikas novērtējums” rezultātiem. Pētījums atklāj gan to, ka Jūrmala ir 2, vietā aiz Rīgas iedzīvotāju ar augstāko izglītību skaita ziņā, gan arī to, ka tikai 35,7% darbaspējīgo jūrmalnieku strādā pilsētā, turklāt 19% no viņiem - tirdzniecībā, saņemot mazākas algas nekā Rīgā strādājošie; un vidējās algas līmenis mūsu pilsētā ir zemāks nekā vidēji valstī.

Secinājumi no šī autoritatīvā pētījuma, kas būtu jāievēro pilsētas lēmēj un izpildvarai, ir rūgts:

Izglītotiem iedzīvotājiem pilsētā nav piemērota darba iespēju un izaugsmes perspektīvu. Tātad - mēs ieguldām pilsētas budžeta līdzekļus, lai sagatavotu kvalificētu darbaspēku Rīgai, citām Latvijas pilsētām un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Jo, mums, kā izrādās, izglītotu cilvēku ir vairāk kā citām pilsētām, bettu un ekonomiku, politoloģiju, ģeogrāfiju, fiziku un citas zinātnes, lai atgrieztos savā pilsētā? Jaunieši jau šobrīd ir sapratuši, ka studēt noteikti ir vērts - lai neatgrieztos.

Savukārt, ekotūrisms un kultūrtūrisms ir plaši pazīstamas un Eiropā lieliski izkoptas tūrisma nozares, kuras attīstās ļoti strauji, pateicoties gan cilvēku ieinteresētībai, aizvien biežāk izvēloties individuālos ceļojumus, un priekšroku dodot dabas un vietējās kultūras iepazīšanai, gan Eiropas Kopienas politiskajam un finansiālajam atbalstam, kas aizvien vairāk tiek novirzīts tradicionālās ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai arī pilsētu teritorijās, kā arī inovatīvu un intelektuāli ietilpīgu uzņēmējdarbības veidu attīstībai.

Ekotūrisms viegli un dabiski atrisina ieilgušo un sāpīgo Jūrmalas problēmu - konfliktu starp dabas saglabāšanu un ekonomisko attīstību. Tas padara mūsu pilsētā esošo lielo aizsargājamo teritoriju daudzumu nevis par apgrūtinājumu, bet gan par neapšaubāmu ieguvumu. Ekotūrisms neprasa milzīgas finansu investīcijas un liela apjoma būves. Nav nepieciešams iežogot un padarīt nepieejamas dabas takas, putnu vērošanas torņus, jūras un Lielupes krastus.

Šī nozare ir neparasti intelektuāli un cilvēkietilpīga - tajā ir nepieciešami gan vides gidi, gan izglītoti ģeogrāfi un biologi, gan vēsturnieki un etnogrāfi, kas varētu saistoši pastāstīt par savu zemi un tās vērtībām, gan amatnieki un mākslinieki, kas varētu uzņemt savās darbnīcās ieinteresētus tūristus un veidot jaunus apskates objektus, gan ekonomisti un menedžeri, kas būtu spējīgi izveidot nelielas viesu mājas, kafejnīcas un veikaliņus ar tikai Jūrmalai raksturīgu preču sortimenti, gan asprātīgi literāti un reklāmas aģenti, kas rūpētos par pilsētas publicitāti un tūrisma piedāvājuma atpazīstamību gan Latvijā, gan citās valstīs. Strādājot šajā jomā, cilvēku izaugsmes iespējas ir praktiski neierobežotas - viss ir atkarīgs no ieinteresētības, un, protams, no nozarei labvēlīgas pilsētas un valsts politikas.

Populārākie iebildumi ekotūrisma attīstībai ir - nepietiekams apmeklējums un, līdz ar to - ekonomisks neizdevīgums. Taču, kā liecina 2003. gada sezonas statistika - apmeklētākie tūrisma objekti Jūrmalā ir bijušas Ķemeru tīreļa laipas un Lielupes Brīvdabas muzejs, kas abi ir ekotūrisma un kultūrtūrisma sfērai atbilstoši. Arī finansiālā ziņā, atšķirībā no izklaides tūrisma jomas, ekotūrismam un kultūrtūrismam ir pieejamas apjomīgas Eiropas Savienības finansējuma programmas, tai skaitā arī struktūrfondu ietvaros. Lielisks piemērs tam ir nesen izveidotās Ragakāpas dabas takas, kurā pilsētas dome ieguldīja tikai 25% savu līdzekļu, pārējo sedza Latvijas Universitāte no Eiropas Savienības „Life” programmas projekta līdzekļiem.

Jau vairākus gadus pilsētas mērogā noris diskusijas par Dubultu laukuma tālāko attīstību, un piedāvāto ideju amplitūda svārstās no daudzstāvu viesnīcas ar pazemes autostāvvietām līdz apvienotai mākslas un mūzikas skolai.

Taču, ja reiz pilsētas ekonomiskās attīstības stūrakmens ir tūrisms, tad ideja par oriģināla tūrisma objekta izvietošanu tieši tās ģeogrāfiskajā centrā ir visloģiskākā un dabiskākā no visiem iespējamiem variantiem. Tam ir jābūt ekotūrisma un kultūrtūrisma objektam - objektam, kas manifestētu pilsētas unikālās vērtības - lielo dabas teritoriju daudzumu un mūsu zemes unikālās kultūras vērtības.

Dabas un mitoloģijas parka komplekss „Pūķu zeme”  ir orientēts uz pastāvīgu - neatkarīgi no sezonas - tūrisma plūsmu, turklāt - tas ir atvērts arī pilsētas iedzīvotājiem, gan apmeklētāju, gan sadarbības partneru un darbinieku statusā. Šis projekts nenoniecina pilsētas bērnu un jauniešu vajadzības pēc kvalitatīvas interešu izglītības - glužtu un ekonomiku, politoloģiju, ģeogrāfijiespējas darboties amatniecības, mākslas, vides zinību un daudzās citās darbnīcās kopā ar vecākiem un vecvecākiem, brāļiem, māsām, draugiem un ciemiņiem no tuvākām un tālākām zemēm, turklāt gan Latvijai, gan Eiropai unikālā - no alkohola un narkotikām brīvā - vidē, kas saistīta ar leģendām par pūķiem; vidē, kur kādreiz atradusies sena svētvieta.

Šis projekts piedāvā motivāciju pēc izglītības iegūšanas atgriezties savā dzimtajā zemē un, nemitīgi pilnveidojoties pašiem, darīt skaistāku savu Dzimteni.

Tālākai lasīšanai:

Undīnes parka ideja Latvijas ekotūrisma attīstības kontekstā – Neizpostītas dabas nestā peļņa – raksts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis.”


Materiāls ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Zaļais Ordenis - pasaku māja "Undīne", un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.