Pūķi

PŪĶI, TO VEIDI, PARADUMI UN ĪPAŠĪBAS

DRAGONS,
THEIR TYPES, HABITS AND FEATURES


METĀLISKIE PŪĶI
KRĀSU PŪĶI
DĀRGAKMEŅU PŪĶI
DABAS PŪĶI
PĀRĒJIE PŪĶI
METALLIC DRAGONS
CHROMATIC DRAGONS
GEM DRAGONS
NATURE DRAGONS
OTHER DRAGONS

Lai cik atšķirīga ir dažādu tautu folklora, visu tautu teikās, pasakās, daudzu tautu ticējumos un dziesmās sastopami pūķi. Tie minēti visbiežāk no visiem teiksmainajiem zvēriem.

Pūķi mīt visur - gaisā, ūdenī, zemē. Ir pūķi - labuma un naudas nesēji, pasaules pūķi, kuri balsta zemi, cilvēkēdāji un dārgumu sargātāji, lietus saucēji un sausuma izraisītāji, maģisku gudrību glabātāji, kārtības radītāji vai jaucēji.

Pūķu izskats dažādu tautu priekšstatos ir tikpat atšķirīgs, kā to uzdevumi, tomēr parasti tas ir radījums, kas sastāv no dažādām dzīvnieku ķermeņa daļām - spārniem, nagiem, matiem. Senākos - ūdenī mītošos pūķus pēc ārienes dažreiz grūti atšķirt no milzu zivīm - tie ir kā rāpuļa un zivs krustojums. Pūķis var būt līdzīgs putnam, krokodilam vai ķirzakai, taču visbiežāk - čūskai. Galvenā pazīme, kas pūķus parasti atšķir no mūsdienās pazīstamiem rāpuļiem  - pūķi ir tik lieli, ka pārspēj jebkura zinātnei pazīstama dzīvnieka apmērus.

Vārds drakon jeb dragon, ar kādu pūķi apzīmē daudzās tautās, cēlies no latīņu un grieķu valodām. Šis vārds mūsdienās tiek attiecināts uz dzīvniekiem fantāzijās un mitoloģijā un vairākām ķirzaku sugām reālajā dzīvē, piemēram, līdz 3 metrus garu varānu – Komodo drakonu.

Vārda drakons izcelsme saistāma ar sengrieķu vārdu derekesthai, kas nozīmē asredzīgs. Bieži mītiskā dzīvnieka izcelsmi maldīgi skaidro ar vārdu drakonisks (stingrs, nežēlīgs), kam arī ir grieķu izcelsme, saistīta ar Atēnu arhontu Drakontu, kurš VII gs.p.m.ē. pierakstīja pirmo Atēnu likumu kopojumu.

Sengrieķu mitoloģijā drakons ir milzu čūskai līdzīga būtne ar lielām acīm, un tā sargā dārgumus. Ar šādu drakonu, kas Kolhidā sargā zelta aunādu, jāspēkojas Jāsonam, kurš vēlas dārgumu iegūt. Tiesa, pūķi nenogalina varonis, bet gan ar iemidzina burve Mēdeja.

Citu drakonu, kas sargā Areja avotu, ar akmeni nosit Tēbu dibinātājs Kadms, bet Hērakls nokauj drakonu Ladonu (domājams, šajā vārdā tas nosaukts krietni vēlāk, iespējams, tikai pagājušajā gadsimtā), kas sargā koku ar zelta āboliem. Kadma un Jāsona pievārētajiem pūķiem ir burvju zobi, un, tos iesējot, no zobiem izaug karavīri. Abos gadījumos karotāji ir ļoti nežēlīgi un iznīcina viens otru.                     

 

Kāpēc daži domā, ka pūķi ir dinozauri?

Pirms aptuveni 150 gadiem, kad attīstījās paleontoloģijas un arheoloģijas zinātnes, mitoloģijas pētnieki, atraduši pirmās dinozauru fosilijas, izvirzīja teoriju, ka cilvēki radījuši leģendas par pūķiem, vērojot dinozaurus.

Vēlāk pētnieki šādu pieņēmumu tomēr noraidīja – jau 19. gs. beigās kļuva skaidrs, ka cilvēku no izmirušajiem zauriem šķir apmēram 60 - 70 miljonu gadu. Tikai 20. gadsimtā šī hipotēze atdzima, kad Meksikas pilsētā Akambaro izrakumos tika atrastas ap 4000 gadu vecas, cilvēku darinātas dažādu sugu dinozauru figūriņas. Vēl vairāk - norādes par dinozauriem (bet varbūt pūķiem?) var atrast jau ap 20 000 gadu vecos alu zīmējumos un arī senākajos rakstos, kas saglabājušies līdz mūsdienām no 2. gadu tūkstoša pirms Kristus. Par labu dinozauru eksistencei vienlaikus ar cilvēkiem liecina arī citi fakti. Amerikā, Arizonā zinātnieki atraduši cilni, kurā attēlots tiranozaurs, bet Āfrikā alā kāda kalna nogāzē atrasts brontozaura zīmējums.

Daudzi atradumi liecina par to, ka cilvēki ir pazinuši dinozaurus. Kāds sūtnis, kurš 15 gadus – no 1129. līdz 1144. gadam - pavadījis Ķīnā, piezīmēs apraksta dzīvnieka skeletu, kas glabājies pils noliktavā: „Juaņs, Dzinu karavadoņa Uši vecākais dēls redzēja pūķa skeletu, pie kam aste, spuras, pleznas, ķermenis bija pilnīgi veseli, tikai divi ragi jau bija nogriezti. Pūķis izskatījās tieši tāds, kā zīmē ūdenī dzīvojošus pūķus, vienīgi spuras neizskatījās kā zivīm.”

 

Daļai 19. gadsimta pētnieku laika plaisa starp dinozauriem un cilvēkiem likās pārvarama citādā veidā - viņi izvirzīja teoriju par „rasu atmiņu”. Pēc šīs teorijas dinozauru laikabiedri – cilvēka priekšteči - bailēs no plēsīgajiem gaļēdājiem dinozauriem to tēlu zemapziņā saglabājuši tik spilgti, ka cauri evolūcijai un gadu miljoniem tas nonācis līdz mūsdienu cilvēkam. Zīdītāji, no kuriem, pēc evolūcijas teorijas piekritēju domām, esam cēlušies, dinozauru dzīves laikā bijuši vāveru lieluma kukaiņēdāji, kas pēc uzbūves, dzīvesveida un smadzeņu ietilpības atgādina mūsdienu Āzijas koku ciršļu sugas. Protams, šādām būtnēm bija jābīstas pat no mazākajiem dinozauriem, taču izteikt apgalvojumu, ka pēc 60 miljoniem gadu esam pārņēmuši pirmatnējo ciršļu pieredzi, ir pat neticamāk par visneticamāko mītu.

Iespējams, ziņas par dinozauriem cilvēce saņēmusi nevis atmiņu, bet gan aīm redzamu liecību – fosiliju veidā. Mitoloģijas pētnieki fiksējuši gadījumus, kad izmirušo dzīvnieku kauli uzskatīti par pūķu vai milžu atliekām, dažkārt tie pat viltoti.

Ir bijuši arī gadījumi, kad fosilijas ietekmējušas mākslas darbu rašanos. Retveinsdorfas Koburgas baznīcas mākslinieku darbu varētu būt ietekmējis pārakmeņojies pleziozaura tēls. Šo dzīvnieku skeletus pazina vēlīnajos viduslaikos, kad Švābijā kalnrūpniecības darbu laikā lesa slānī tika atsegtas plašas fosiliju atradnes. Savukārt Austrijā, Klagenfurtes pilsētas laukumā 16. gs. otrajā pusē novietota skulptūra, kurā attēlots milzis, kas nogalina pūķi. Dzīvnieka galva atveidota pēc izmiruša degunradža galvaskausa. Tas atrasts 1355. gadā un vēlāk oriģināls glabāts Klagenfurtes pilsētas zālē.

Jāteic, kauli nav vienīgais fosiliju veids. Zināmos apstākļos var pārakmeņoties arī pēdu nospiedumi smiltīs vai dubļos. Tā 1978. gada janvārī britu avīze „The Times” rakstīja, ka ziemas vētras jūras piekrastē atsegušas divas pēdas platus pēdu nospiedumus Austrumsaseksā. Speciālisti apskatīja nospiedumus un nosprieda, ka tie pieder iguanodonam, kas dzīvojis pirms apmēram 100 miljoniem gadu, kad šajā vietā valdījis subtropu klimats, bet jūras vietā bijis saldūdens ezers vai purvs. Ja kāds būtu atradis šos pēdu nospiedumus pirms pārsimt gadiem, tas varētu secināt vienu – pa liedagu staigājis milzīgs trīspirkstu radījums, kas izniris no jūras.

Mītu par pūķiem palīdz atdzīvināt arī mūsu laikos dzīvojošie dzīvnieki. 20. gadsimtā – 1977.  gadā divas tonnas smagu monstru pie Jaunzēlandes krastiem 1000 pēdu dziļumā bija noķēruši japāņu zvejnieki. Dzīvnieks bijis ap 30 pēdu garš. To izmērīja, nofotografēja un paņēma audu paraugus analīzēm. Japāņu paleontologi uzskatīja, ka tas varētu būt pleziozauram līdzīgs dzīvnieks – liels rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu un četrām peldspurām. Tomēr, veicot audu analīzes, noskaidrojās, ka tā bijusi liela zilā haizivs – šie dzīvnieki mēdz sasniegt pat 40 pēdu garumu.

 

Citas realitātes būtnes

Vai līdzīgi atradumi varētu būt par pamatu pūķu leģendām? Iespējams, tomēr senāk informācija par fosilijām vai reti sastopamiem dzīvniekiem varēja izplatīties ļoti lēni un tai, visticamāk, būtu lokāls raksturs. Taču mīti par pasaules pūķiem ir daudzu tautu mitoloģijās. Iespējams, visi mīti ir fantāzijas, un to rašanās cēlonis ir katram piemītošās neizskaidrojamas bailes un naids, kas rod izeju šausminošos sapņos un vīzijās. Daļa tēlu atstāj iespaidu vienīgi uz individuālo pieredzi, bet daļa iesakņojušies sabiedrības zemapziņā. Tomēr arī šajā gadījumā dažādu kultūru un tautu mītos būtu vairāk būtisku atšķirību, taču pat dažādos laikos dzīvojušu un mirušu civilizāciju raksti un zīmējumi rāda ļoti līdzīgu pasaules uzbūves un mītu struktūru.

Visticamāk, kļūda slēpjas mēģinājumos atrast pūķus fiziskajā, mums redzamajā un pazīstamajā pasaulē vai tieši otrādi – vienīgi sapņos un fantāzijā. Mitoloģijas pētnieki parasti neņem vērā to, ka cilvēka uztvere ir ierobežota. Galvenais kanāls, pa kuru mēs saņemam informāciju, ir redze, turklāt mēs neuztveram pašus priekšmetus, bet gan to atstarotos elektromagnētiskos viļņus – to daļu, uz kuru noskaņota redze. Cilvēks spēj aptvert tikai 5% no elektromagnētisko svārstību skalas – redzamo spektru, bet pārējais paliek ārpus redzesloka. Un, lai gan pūķus mēs nevaram redzēt, tas nenozīmē, ka tie neeksistē, būdami nevis izmirušas (vai izmirstošas) ķirzakas, bet gan citas realitātes būtnes, bez kurām mūsu pasaule nemaz nevarētu pastāvēt. Apjausma par šo citādo, mums svarīgo, būtņu eksistenci ir ļāvusi saglabāt atmiņas par tām visdziļākajos visu tautu mitoloģijas slāņos.

 

Dzīvība no pūķa asinīm

Vissenākie no pūķiem ir jūras pūķi. Daudzu tautu kosmoloģiskajos mītos pirms dzīvības un pasaules rašanās visu klāj pirmatnējais okeāns, kura dzīlēs guļ Pasaules pūķis vai čūska. Pats pasaules pūķis daudzu tautu mitoloģijā simbolizē okeānu un kosmisko haosu – reizē iespēju jaunas pasaules radīšanai un iznīcību. Ne velti kādā babiloniešu ķīļrakstā gads, kurā notikuši grēku plūdi, nosaukts par Rēcošā pūķa gadu. Vienā no senās Babilonas robežakmeņiem attēlotā pasaules struktūra iedalīta sešos līmeņos. Augšpusē atrodas Saule, bet zemākajā – ūdens būtnes. Pasauli ieskauj ūdeņos mītošā čūska.

Līdzīgi arī Slāvu ornamentos, kur zīmes tiek attēlotas stingrā secībā – augšpusē – Saules zīme, zem tās – ūdens zīme, bet vēl zemāk zem ūdens – ķirzakveidīgs rāpulis. Arī latviešu mitoloģijā jūrā mīt pasaules čūska. Par to liecina vieni no senākajiem folkloras tekstiem – mītiskās tautadziesmas:

Melna čūska miltus mala

Vidū jūras uz akmeņa.”

Pasaules čūska vienmēr atrodas visuma centrā, bet miltu malšana apliecina čūskas saistību ar pirmatnējo haosu – samalt miltos (šī frāze vairākos latviešu folkloras tekstos lietota kā nolādējums) nozīmē pilnībā iznīcināt.

Pēc pirmatnējā okeāna dzelmē pavadītā miera perioda, pūķis piedalās pasaules radīšanā, dodoties cīņā ar dieviem. Parasti mītiskā briesmoņa pretinieks ir Saules dievs, babiloniešiem tas ir Marduks, indiešiem – Indra, ēģiptiešiem – Ra. Jūdu mitoloģijā pasaules okeānā mīt čūska Nakhaša. Tā ir Dieva Jahves – kārtības radītāja un debesu spīdekļu pārzinātāja – pretiniece. Līdzīgi priekšstati ir arī citu tautu mitoloģijā. Afrikāņiem pirms visa parādīšanās pasaulē bija tikai čūska un pirmējo ūdeņu haoss. Seno skandināvu mītos pasauli aptver pasaules pūķis Jormungands (senislandiešu valodā Irmunganðr – milža zizlis), ko sauc arī par Midgardas čūsku jeb pasaules čūsku, ir viens no trim dieva Lokija un milzenes Angrbodas bērniem (abi pārējie ir mirušo dieviete Hēla un vilks Fenrirs, kas, atnākot pasaules galam, aprīs sauli). Jormungands dzīvo pasaules okeānā, kas ieskauj Midgardu – apdzīvoto zemi. Pasaules pūķis apvij zemi ar savu ķermeni un guļ okeāna dzīlēs, iekodis asti zobos. Pūķa senākais nosaukums – Midgardas čūska – liecina, ka tas kalpo par pasaules turētāju.

Skandināvu pērkona dievs Tors ceļojuma laikā uz milžu valsti Jotunheimu mēģina pacelt Jormungandu kaķa izskatā, taču viņam tas neizdodas. Pasaules bojāejas brīdī – Ragnaroka laikā - Toram ar Jormungandu jāspēkojas vēlreiz. Tad dievs nogalinās pūķi, taču arī pats nomirs no tā izspļautās indes.

Rakstos senākie piemēri par pūķiem atrodami divu kultūru himnās un reliģiskajās poēmās, proti, šumeru – akadiešu un indiešu tekstos.

Hindu „Rigvēdā”, kas pierakstīta aptuveni 1200 gadu priekš Kristus (mutvārdos mīti varētu būt nodoti no paaudzes paaudzē vairākus gadsimtus pirms tam) slavinājumā par godu dievam Indram teikts, ka Indra svin uzvaru pār Vritru – kosmisko čūsku un reizē arī nepatikšanu un kosmiskā kara draudu. Vritra Rigvēdā aprakstīts kā čūskai līdzīgs bezplecu radījums.

Vēl viens sens rakstu avots – pirmais babiloniešu literārajos rakstos saglabājies pilna apjoma teksts - eps „Enuma eliš” stāsta par saules dieva Marduka cīņu ar Tiamatu – pūķi, kura attēls iemūžināts arī uz babiloniešu zīmogiem. „Enuma eliš” datēts ar aptuveni 1700. gadu priekš Kristus, taču ietver agrākas tradīcijas, kas ir vismaz 4000 gadu vecas.

Eps sastāv no septiņiem dziedājumiem un 1000 rindiņām. Tā sākums atgādina vēl senākas šumeru teiksmas, kas līdz mūsdienām pilnībā nav saglabājušās. Sākumā stāstīts par pasauli, kas vēl nav radusies, zemei un debesīm vēl nav vārda, nav ne dievu, ne meldru līču un niedru. Ir tikai pirmatnējie ūdeņi, pirmmāte Tiamata un pirmais vīrišķais radītājs Apsu.

Tiamata - milzu pūķis, un Apsu mīt pirmatnējos ūdeņos, un no viņiem cēlušies visi dievi.

Jaunie dievi pārlieku trokšņo un ārdās, tāpēc Apsu, vēlēdamies mierīgi gulēt, sāk žēloties. Lai gan Tiamata tam nepiekrīt, dievu ciltstēvs kopā ar savu padomnieku Mummu grasās jaunos dievus nogalēt. Dievi to uzzina un lūdz padomu gudrības dievam Eijam, kurš ar burvību palīdzību iemidzina Tiamatu un Apsu. Ciltstēvu dievi miegā nogalē,bet Tiamatu savažo un piespiež pakļauties. Apsu  - pasaules okeāns – pēc nāves kļūst par Eijas mītni, kur piedzimst Saules dievs Marduks – visdaiļākais un spēcīgākais no dieviem.

Pēc Apsu nāves Tiamata alkst atriebties – viņa rada 11 niknus jūras pūķus, kam jācīnās un jāuzveic citi dievi. Plāksnītes, kas  noteic pasaulē dzīvojošo būtņu likteņus, viņa nodod glabāšanā savam sabiedrotajam – dievam Kingu. Tiamata cīnās ar Eiju, kurš zaudē un spiests bēgt. Tad cīņai ar pirmmāti piekrīt spārnotais Marduks, kurš pirms tam panāk no dieviem solījumu atzīt viņu par valdnieku un liktens noteicēju.

Marduks sēžas kaujas ratos, ko velk četri indīgi briesmoņi un, bruņojies ar dažādiem ieročiem, dodas kaujā. Kad Tiamata atver muti, lai dievu aprītu, Marduks ielaiž pūķa rīklē viesuli, neļaujot tam sakost zobus. Vēji piepilda Tiamatu, viņas ķermenis uzpūšas, bet sirdī trāpa Marduka bulta.

Saules dievs  sacērt Tiamatu divās daļās, radot debesis un zemi. Tad Marduks noteic pasaules kārtību, saules un zvaigžņu kustību, rada augus un dzīvniekus. No māla un nogalinātā pūķa asinīm viņš izveido cilvēku.

Ēģiptiešu mitoloģijā pirmsākumu, kas cīnās ar Saules dievu Ra, simbolizē čūska Apops. Senie ēģiptieši uzskatīja, ka ikreiz, Saulei rietot un lecot, Apops cenšas nogremdēt Ra laivu, kurā dievs peld pa debesīm. Bet arvien, kad Saule, dienai sākoties, atspīdēja, Ra bija uzvarējis Apopu. Par godu Saules dievam un, lai stiprinātu pasaules kārtību, ēģiptieši veica maģiskus rituālus pie čūskas attēla.

Par pūķiem ir ļoti daudz visdažādākās informācijas, taču vākt un apkopot to ir sarežģīti, jo liela daļa no tā ir pārpilna ar aklu māņticību, trulu naidu un uzskatiem, ka visi pūķi ir bijuši slikti un briesmīgi, savukārt, tie, kas viņus iznīcināja - jauki un labi. Pūķi, tāpat kā cilvēki, mēdz būt dažādi. Mūs vairāk interesē tie otrie. Tie, uz kuru spārnu vēja balstās pasaule.



METĀLISKIE PŪĶI

METALLIC DRAGONS

ZELTA PŪĶIS

GOLD DRAGON

Zelta pūķi ir lielākie un gudrākie no metāliskajiem pūķiem. Viņi ir laipni, izpalīdzīgi un nosvērti radījumi ar spoži mirdzošu zelta zvīņu ādu. Zelta pūķi ir meistarīgi burvji, un, kā visiem metāliskajiem pūķiem, viņiem ir divi dvašas ieroči. Viens ir dedzinošs liesmu kūlis un otrs – liels, ļoti koncentrētas hlora gāzes mākonis. Lai arī viņi ir ļoti reti, Zelta pūķi prot izdzīvot jebkurā klimatā, labprāt veidojot savus midzeņus drupās, izraktās alās un pamestās pilīs. Viņi ir draudzīgi gandrīz pret visām neitrāli un labi noskaņotajām radībām, it īpaši pret ceļiniekiem, kuri nes dāvanas. Lai arī Zelta pūķi ēd gandrīz visu, skaisti dārgakmeņi un pērles, kas atnestas kā dāvanas, ir viņu iecienītākais ēdiens. Dažreiz Zelta pūķis pamet savu midzeni un pieņem citu formu, lai kontaktētos ar jūtīgākām radībām. Jauni Zelta pūķi ir pat manīti kopā ar bruņinieku, lidojot niknās cīņās pret pasaules ļaunumu.

Gold dragons are generally the largest and one of the most intelligent of the metallic dragons. They are kind, helpful, and empathetic creatures with glowing hides of shimmering gold scales. Gold dragons are master spell-casters and like all other metallic dragons, have two breath weapons. One is a scorching cone of flame and the other is a giant cloud of extremely concentrated chlorine gas. Though they are very rare, gold dragons manage to survive in any climate, preferring to construct their lairs out of ruins, excavated caverns, and abandoned castles. They are friendly to nearly all neutral and good-aligned creatures, especially to travelers who come bearing gifts. Though gold dragons feed on just about anything, fine gems and pearls brought as gifts are their most prized foods. Sometimes, a gold dragon will leave its lair and take a different form to interact with other sentient creatures. Young gold dragons have even been known to pair up with riders and fly into raging battles against evil.

MISIŅA PŪĶIS

BRASS DRAGON

Ir radījumi, kas dedzinošas tuksneša smiltis un sausus līdzenumus sauc par savām mājām, bet tikai viena metālisko pūķu suga šādā vidē jūtas īsti labi. Misiņa pūķi ir mīklaini radījumi, kas ļoti mīl sarunas un sabiedrību, lai gan viņu iemīļotajās dzīvesvietās šādas lietas ir ļoti retas. Misiņa pūķim piemīt daudzi spēki, kas ļauj kontrolēt skarbās tuksneša stihijas. Viņu galvenais dvašas ierocis ir sausa tuksneša gaisa sprādziens, pietiekoši karsts, lai norautu miesu no neaizsargāta pretinieka kauliem. Viņiem piemīt arī daudzas maģiskas spējas ( tādas kā temperatūras kontrolēšana, ūdens radīšana un iznīcināšana, mežonīgu putekļu vētru radīšana), kas palīdz izdzīvot pūķim, un padara nožēlojamu nesagatavoto pretinieku dzīvi. Ja neiedarbosies nekas cits, metāliskais zvērs izmantos savu otro dvašas ieroci – miega gāzes kūli, kas padarīs pretinieku cīnīties nespējīgu. Misiņa pūķi un Zilie pūķi ir mūžīgi ienaidnieki. Zilajiem pūķiem bieži ir priekšrocības pār mazākajiem misiņa pūķiem, jo krāsu ir daudz spēcīgāks dvašas ierocis(zibens), un tie ir daudz agresīvāki. Misiņa pūķi bēgs un meklēs sabiedrotos, lai cīnītos ar zili–zvīņoto postu, vai arī, lai gūtu virsroku, izmantos savas pārākās buršanas spējas un saprātu.

Few creatures call the scorching desert sands and arid dry plains their home, but one species of metallic dragon flourishes in such an environment. Brass dragons are enigmatic creatures that especially love conversation and company, though such things are often rare due to the harsh nature of their favored habitats. Brass dragons enjoy many powers that deal with control of these harsh desert elements. Their primary breath weapon is a powerful burst of searing desert air, hot enough to crisp the flesh from unprotected enemies. They also have a great cache of spells and abilities (such as controlling temperature, creating and destroying water, and forming fierce dust storms) that help them survive and make life miserable for unprepared opponents. If all else fails, the metallic beast will simply use its second breath weapon, a cone of sleep gas, to incapacitate an enemy. Brass dragons and the chromatic blue dragons are eternal enemies. Blue dragons often have the advantage over the smaller brass dragons, for the chromatics have a much more powerful breath weapon (lightning) and are far more aggressive. Brass dragons will flee and find allies to combat the blue-scaled scourge, or use their superior spell-casting abilities and intelligence to gain the upper hand.

VARA PŪĶIS

COOPER DRAGON

Vara pūķi ir liela, noslēpumaina rase, kas sajūsminās par mīklām, palaidnībām un parupjiem jokiem. Viņi dzīvo plašos klinšu kalnu midzeņos un bieži, mežonīgi strīdas par teritoriju ar sarkanajiem pūķiem. Vara pūķiem patīk ķircināt un izsmiet ienaidniekus no viņiem neaizsniedzamas pozīcijas, tādējādi pamudinot tos pieņemt nepareizus lēmumus, kuru rezultātā Vara pūķi viegli iegūst kontroli pār situāciju. Šī ķircināšana, jokošanās, atklātība un citāda nesaprātīga uzvedība bieži izvēršas strīdos ar citām būtnēm, un dažiem vara pūķiem ir grūti saglabāt draudzību. Vara pūķiem ir divi iespaidīgi dvašas ieroči – skābes strūkla un gāzes mākonis, kas palēnina pretinieku. Kā piedevu šiem ieročiem Vara pūķi lieto burvestības, kuru nolūks ir samulsināt, demoralizēt un/vai sagūstīt pretinieku. Vara pūķi mīl medīt un bauda jēlu, sulīgu gaļu no jebkura svaigi nogalinātā.Viņiem patīk uzkost arī tādus gardumus, kā indīgie radījumi, lai gan daži acīmradzami sajūsminās, rijot neapsargātus zirgus un izbiedējot jātniekus.

The copper dragon is a large, enigmatic race that delights in riddles, pranks, and practical jokes. They dwell in large, mountainous or hilly lairs and often have to deal with red dragons in fierce disputes over territory. Coppers prefer to tease and taunt enemies from often out-of-reach perches, goading them on to bad decisions where the metallic dragon can easily gain control of the situation. This teasing, joking, and sometimes downright irrational behavior often extends into dealings with other beings, and it can be hard for some coppers to make or keep friends. Coppers have two potent breath weapons: one is a powerful belch of acid, and the other is a cloud of gas that slows down opponents. In addition to these weapons, copper dragons use magic spells that are sometimes designed to embarrass, demoralize, and/or trap enemies. Copper dragons love to hunt, and relish the raw, juicy flesh from any fresh kill. They also enjoy snacking on such treats as venomous creatures, though a certain few also seem to delight in swallowing untended horses, much to the dismay of the riders.

BRONZAS PŪĶIS

BRONZE DRAGON

Bronzas pūķis ir no ūdeni mīlošas sugas, kas gandrīz vienmēr savu midzeni būvē dziļu okeānu un jūru krastā. Bieži šo masīvo mitekļu ieeja atrodas okeāna dzīlēs. Bronzas pūķi ir lieliski peldētāji, un pavada daudz laika, patrulējot jūras, pārbaudot kuģu vrakus un iznīcinot pirātu kuģus.Bronzas pūķu briesmīgais dvašas ierocis – zibens spēriens –, pateicoties pūķa burvestībām ir izmantojams pat zem ūdens. Otrs dvašas ierocis ir pretīgas gāzes mākonis, kas nekaitīgi, bet efektīvi atgrūž radījumu no pūķa. Bronzas pūķi mīl ieturēt maltīti no jūras aļģēm, haizivīm un pērlēm. Par saviem vislielākajiem ienaidniekiem viņi uzskata pirātus, amfibiozos Jaunos humanoīdus un Topāza pūķus. Draudzējas ar delfīniem, vaļiem un roņiem, un šie zemūdens zīdītāji piedalās simbiotiskās attiecībās ar Bronzas pūķiem. Daudzas būtnes satiekas ar Bronzas pūķiem militārā karaspēkā. Šos pūķus ne tikai valdzina cilvēki un puscilvēki, bet viņi nelaiž garām arī iespēju pievienoties bruņotajiem spēkiem cīņā pret pasaules ļaunumu.

Bronze dragons are a water-loving subspecies that almost always constructs its lair near the shores of deep-watered oceans and seas. Often the entrances to these massive dwellings lay on the ocean floor. Bronze dragons are accomplished swimmers, and spend much of their time patrolling the seas, inspecting shipwrecks, or destroying the vessels of pirates. The fearsome breath weapon of the bronze, a stroke of lightning, is even usable underwater, thanks to the dragon's spells. The other breath weapon is a cloud of repulsion gas, which harmlessly but effectively forces creatures away from the dragon. Bronzes love to dine on sea-kelp, sharks, and pearls. They consider pirates, amphibious evil humanoids, and topaz dragons their greatest foes. They often befriend dolphins, whales, and seals, and these aquatic mammals share a symbiotic relationship with the bronze dragons. Most beings encounter bronze dragons in the military. These dragons are not only fascinated by humans and demi-humans, but they jump at the chance to join armed services to battle the forces of evil.

SUDRABA PŪĶIS

SILVER DRAGON

Sudraba pūķi ir skaisti, veikli un spēcīgi radījumi, kas arīdzan bieži sastopami, kalpojot armijā, kura cīnās par taisnību.Vairākumā gadījumu gan šie pūķi ir žēlsirdīgi un izpalīdzīgi, labprātāk padarot pretinieku nekustīgu, ja vien paši nav lielās briesmās. Sudraba pūķi dzīvo augstos kalnos un pat debesu valstībā, veidotā no mākoņiem. Viņi ir izcili formas mainītāji, un mīl pieņemt cilvēka veidolu, lai tiktos ar mirstīgajiem. Cilvēku ēdiens ir viņu iecienītākais barošanās avots. Sudraba pūķiem ir divi dvašas ieroči – paralizējošas gāzes mākonis, kas sastindzina pretinieku uz vietas, un spēcīga aukstuma pūtiens. Viņu lielākie ienaidnieki ir Sarkanie pūķi, kas cīnās par to pašu teritoriju.

Silver dragons are beautiful, cunning, and powerful creatures that are also often found serving an army fighting on the side of good. However, in most cases the dragons are nonviolent and helpful, preferring to immobilize opponents unless in extreme danger. Silver dragons live on high mountains and even in skyward realms sculpted from clouds. They are accomplished shapeshifters, and love to take on human form to interact with mortals. Human food is their favorite source of nutrition. Silvers have two breath weapons, one is a cloud of paralyzation gas that freezes enemies in their place, and the other is a strong blast of cold. Their greatest enemies are red dragons, who vie for the same territory.

DZĪVSUDRABA PŪĶIS

MERCURY DRAGON

Neparasti ātrie, untumainie un skaistie Dzīvsudraba pūķi ir vieni no mazākajiem pūķu ciltī. Tie ir ļoti veikli un rotaļīgi radījumi, bet vienmēr neaprēķināmi savā uzvedībā; un runā tie tikpat ātri, cik kustas. Viņu zvīņotā āda ir mirdzoša, ar gadiem tā pieņem sudrabaina spoguļstikla toni. Izmantojot šīs zvīņas un spogulim līdzīgos spārnus, Dzīvsudraba pūķi spēj atspoguļot saules gaismu no visvājākajiem tās avotiem, lai apžilbinātu pretiniekus.Viņu dvašas ierocis ir ļoti vienkāršs – intensīvs dzeltenas gaismas stars, kas savā ceļā sadedzinā jebkuru degošu priekšmetu, ieskaitot pretiniekus.Dzīvsudraba pūķim patīk baroties ar metālu rūdām, kuras tas izrok netālu no savām kalnu mājvietām, kaut, gan, kā gandrīz visi pūķi, arī šis var ēst visu. Tikai retais radījums medī viņus pašus, jo Dzīvsudraba pūķu gaļa ir ļoti indīga.

Amazingly fast, whimsical, and beautiful, Mercury dragons are the one of the smallest sub species of dragon. They are very maneuverable and playful creatures, but are always unpredictable in behavior and speak as fast as they move. Their scales and hide are incredibly dazzling, taking on a chrome mirrored appearance as the dragon ages. Using these special scales and the mirror-like wingsails, Mercuries can reflect beams of light from even the most dim sources (moonlight, for example) to blind adversaries. Their breath weapon is similar: a intense beam of yellow light that burns any flammable object (including enemies) who get caught in it's path. Mercury dragons prefer feeding on metal ores that they find near their mountain homes, though they, like every other dragon, can eat almost any thing. They are not preyed on by many creatures, since their flesh is highly toxic.

TĒRAUDA PŪĶIS

STEEL DRAGON

Kamēr visi citi pūķu tipi cenšas savus midzeņus ierīkot tālu no civilizācijas, Tērauda pūķi mīl cilvēku sabiedrību, ēdienu un viņu rosīgās pilsētas un ir visinteliģentākie un saprātīgākie no visiem pūķiem. Viņi savas dzīves lielāko daļu pavada pilsētās, cilvēka formā, novērojot cilvēkus un sadarbojoties ar tiem. Kad tiek atklāti, labprāt izrunājas, bet pūķa formā atgriežas tikai tad, ja ir nopietni apdraudēti. Viņu dvašas ierocis ir toksiskas gāzes kubs, kuru viņi var izpūst tik lielu, cik paši grib. Lai gan lielāko laiku viņi pavada kā cilvēki, tomēr laiku pa laikam tiem nepieciešams padzīvot savvaļā kā pūķiem.

While every other type of dragon attempts to make its lair away from human civilization, Steel dragons love human company, food, and their busy cities and are the most intelligent and intellectual of all dragons. They spend most of their lives in the cities in human form, observing and interacting with the inhabitants. When confronted, they prefer to try and talk things out, but if pressed, they use spells and then turn back to dragon form only if seriously threatened. Their breath weapon is a cube of greenish, toxic gas which they can make as large or small as they wish. While they live most of their lives as humans, they must occasionally revert back to a dragon's life and spend some time in the wilderness.


KRĀSU PŪĶI

CHROMATIC DRAGONS

SARKANAIS PŪĶIS

RED DRAGON

Sarkanie pūķi ir visļaunākie, alkatīgākie un briesmīgākie no visiem tumšajiem pūķiem. Viņi ir fanātiski kolekcionāri, kas savas milzīgās kolekcijas vērtē augstāk par visu. Sarkanie pūķi ir pārdroši, iedomīgi un viltīgi cīnītāji. Viņu slavenais dvašas ierocis – dedzinošs uguns kūlis – ir šo ļauno radījumu firmas zīme. Viņi dzīvo tais pašās vietās, kur Zelta, Vara un Sudraba pūķi, un cīņas starp metāliskajiem un Sarkanajiem pūķiem ir kļuvušas leģendāras.Zelta pūķi ir to mūžīgie ienaidnieki, jo šīs divas sugas ir apmēram vienos spēkos.Visi citi pūķi ņem vērā šo konkurenci, un Sarkanie pūķi ātri dodas iznīcināt iebrucējus. Šie pūķi ir uguns meistari, un viņu spēcīgās burvestības atspoguļo šo stihiju. Pirmām kārtām viņi ir plēsoņas, un par delikatesi uzskata jaunavu gaļu, taču var ēst pilnīgi visu.

Red dragons are the most evil, greedy, and terrible of all the dark dragons. They are fanatical collectors who prize their enormous collections above all else. Red dragons are confident, vain, and cunning combatants. Their infamous breath weapon, a scorching cone of fire, is this evil creature's trademark. They share the same landscapes as Gold, Copper, and Silver dragons, and battles between the metallic and red dragons are legendary. Gold dragons are their eternal enemies, because the two subspecies are nearly identical in power. All other dragons and creatures are considered competition, and the Reds soon move to destroy the invaders. These dragons are masters of fire, and their powerful spells reflect this affinity. They are primarily carnivorous and find the flesh of maidens a delicacy, but can feed on just about anything.

MELNAIS PŪĶIS

BLACK DRAGON

Melnie pūķi ir agresīvu un karstasinīgu, purvu mīlošu pūķu rase. Viņi mīl tumšas un mistiskas vietas, kas saplūst ar viņu zvīņu nokrāsu. Pārsvarā viņi pārtiek no ūdenī dzīvojošām radībām. Daži individuālisti ir manīti ložņājam ap pilsdrupām tveicīgos mūžamežos vai džungļos. Viņi ir prasmīgi kareivji, bet vislabprātāk uzbrūk pretiniekam no slēpņa ar savu dvašas ieroci – garu čūkstošas skābes šalti. Viņi nav tik gudri kā daudzi viņu brālēni, bet ir un paliek grūti uzveicami.

Black dragons are an aggressive and short tempered race of swamp-loving chromatics. They love dark and damp surroundings that match the hue of their scales and feed primarily on water-dwelling animals. Some individuals are also found lurking around ruins in steamy rainforests or jungles. They are skillful warriors, but prefer to ambush enemies and then attack with their breath weapon, a long stream of sizzling acid. They are not as smart as many of their cousins, but are still formidable adversaries.

ZAĻAIS PŪĶIS

GREEN DRAGON

Zaļie pūķi ir nepatīkamu, mežā dzīvojošu pūķu rase, kas ar kvēlu naidu ienīst visus labos un jaukos radījumus. Zaļajiem pūķiem patīk medīt inteliģentas, pozitīvi noskaņotas būtnes, īpaši elfus. Viņi ir ļauna suga, kas mīl iedvest bailes mazākos radījumos, un pēc tam tos nomocīt līdz nāvei. Pamatā šie pūķi uzbruks jebkuram, kas ieradīsies viņu teritorijā, vai arī mēģinās paverdzināt. Zaļo pūķu dvašas ierocis ir ļoti toksiska hlora gāze, līdzīga Zelta pūķa otrajam dvašas ierocim.

Green Dragons are an unpleasant race of forest-dwelling chromatic dragons that hate all good creatures with a fierce passion. Green dragons love to prey on intelligent, good-aligned creatures, especially elves. They are a cruel subspecies that loves to instill terror in lesser opponents before torturing them to death. Surprisingly, green dragons make excellent parents that will fight to the death to protect their offspring. Generally, these dragons will attack any intruder to their territories, or will attempt to enslave intelligent beings. Green dragons have a breath weapon of extremely toxic chlorine gas, similar to that of a Gold dragon's secondary breath weapon.

ZILAIS PŪĶIS

BLUE DRAGON

Zilie pūķi ir lieli, krāsaini, tuksnesī mītoši pūķi, kas ir nedabiski teritoriāli. Gandrīz tik pat dārgas kā viņu apslēptās mantas, tiem ir viņu teritorijas – bezgalīgi plaši līdzenumi, sausas zemes, kurās viņi pavada garas stundas līksmojot un meklējot ienācējus. Brūnie un Misiņa pūķi ir viņu lielākie ienaidnieki, lai gan Zilajiem pūķiem ir priekšrocība – viņu lieliskais dvašas ierocis – zibens bulta. Viņus ir viegli pamanīt, bet viņi ir prasmīgi racēji, kas ierokas smiltīs, lai uzbruktu iebrucējiem no slēpņa. Radījumiem, kas dzīvo tik skarbos apstākļos, Zilajiem pūķiem ir liela apetīte. Jebkas un jebkuš ēdamais kas atrasts, tiek apēsts – no smilšu ķirzakām līdz klejojošiem dzīvnieku bariem. Tāpat kā Zaļie, Zilie pūķi un viņu dzīvesbiedri bezbailīgi aizstāv savus bērnus.

Blue dragons are large, colorful, desert-dwelling dragons that are unnaturally territorial. Almost as precious as their hoards are their territories: vast expanses of flat, arid land, which they will spend hours admiring and watching for intruders. Brown and Brass dragons are their greatest enemies, though the blue dragons have an advantage in their powerful lightning-bolt breath weapon. They are easy to spot, but are skillful borrowers, digging themselves under the sands to ambush prey and intruders. For a creature that lives in such harsh conditions, the blue dragon has a huge appetite. Anything and everything edible that is found is eaten: from sand lizards to entire roving bands of herd animals. Like green dragons, blue dragons and their mates are fiercely protective of their young.

BALTAIS PŪĶIS

WHITE DRAGON

Baltie pūķi ir mazākie un mazāk inteliģentie no krāsu pūķiem. Viņi varbūt nav pārlieku atjautīgi, taču ir aukstasinīgi un prasmīgi mednieki. Baltie pūķi sauc par mājām aukstos arktiskos plašumus, un ir brīnišķīgi pielāgojušies dzīvei šajos skarbajos apstākļos. Viņu spocīgi baltās zvīņas saplūst ar sniega kupenām, un ļauj uzbrukt upuriem, izmantojot šo dabisko maskēšanos. Jebkura būtne, ko noķer Baltais pūķis, pirms apēšanas tiek sasaldēta. Pret gudriem pretiniekiem baltais pūķis vispirms izmanto savu dvašas ieroci – sala staru, pēc tam – nagus un ilkņus.

White dragons are the smallest and least intelligent of the chromatic dragons. They may be slow-witted, but are coldly efficient hunters. White dragons call frozen arctic expanses their homes, and are wonderfully adapted to live in this harsh environment. Their ghostly white scales blend in with the snowy backdrops of their homes, and they enjoy ambushing their prey using this natural camouflage. Any creatures caught with the intent of becoming prey are always frozen somehow before being eaten. With intelligent opponents, the dragons use their breath weapon (a cone of frost) and then their claws and teeth.

BRŪNAIS PŪĶIS

BROWN DRAGON

Šis ir trešais no četriem lielajiem pūķiem, kas dzīvo sausos tuksnešos. Atšķirībā no Zilajiem vai Misiņa pūķiem, Brūnie pūķi apdzīvo neviesmīlīgākos un neizturamākos tuksnešus. Viņiem trūkst spārnu un viņus ierobežo zeme. Tomēr, Brūnie pūķi ir talantīgi racēji un ir nemanāmi, kad maskējas smiltīs. Viņu āda perfekti saskan ar apkārtni. Viņi izmanto savu dvašas ieroci – spēcīgu skābes strūklu – kā lielu priekšrocību cīņā. Zielie pūķi un cilvēki ir viņu vislielākie ienaidnieki. Brūnais pūķis var ēst praktiski visu, taču viņam garšo zirga gaļa.

This is the third of the four great dragons that dwell in the arid deserts. Unlike the Blue or Brass dragons, brown dragons only live the most inhospitable and intolerable of deserts. They lack wings and are ground-bound. Instead, brown dragons are talented borrowers, and are invisible when disguised in the sands, even their leathery hide matches the surroundings perfectly. They use their breath weapon--a burst of powerful acid--to great use in battle. Blue dragons and men are the browns' worst enemies. Brown dragons eat just about anything, but love the taste of horseflesh.

DZELTENIE PŪĶI

YELLOW DRAGON

Šis ir pēdējais no sausajos tuksnešos atrodamās pūķu sugas. Tā ir ļauna un vientulīga rase, kurai patīk gaidīt, kad upuris pats atnāks pie viņiem. Kad spiesti cīnīties, viņi izmanto savu dvašas ieroci – dedzinošs tuksneša gaiss, sajaukts ar smiltīm, lai sakropļotu savu upuri pirms tuvcīņas, kurā viņi laiž darbā ilkņus un nagus.Daudzi upuri tiek noķerti viltīgi ierīkotajās Dzelteno pūķu lamatās. Šos pūķus bieži medī Misiņa pūķi, savukārt jaunāki Dzeltenie pūķi barojas ar Misiņa pūķu olām. Abi šie pūķi ir seni ienaidnieki, un cīnoties vienam pret vienu, Dzeltenais pūķis parasti paliek zaudētājos.

This is the last type of dragon that is only found in arid deserts. They are an evil and reclusive race that prefers to wait and let their prey come to them. When forced to fight, yellow dragons use their breath weapon (a scorching blast of desert air mixed with sand) to cripple opponents before closing in and finishing the job with teeth and talons. Most of their victims are caught in the cunning traps that the dragons devise. These dragons are often hunted by Brass dragons, and the smaller yellows enjoy finding and eating the new eggs of Brasses. The two dragons are great enemies but the smaller yellow dragons usually get the worse of a one on one battle.


DĀRGAKMEŅU PŪĶI

GEM DRAGON

KRISTĀLA PŪĶIS

CRYSTAL DRAGON

Kristāla pūķi ir draudzīgi, mazi pūķi, kas dzīvo mērenos un arktiskos kalnos. Viņi bieži krīt par upuri Baltajiem pūķiem, tomēr ir pietiekami gudri, lai izvairītos no saviem lielākajiem un mazāk gudrajiem brālēniem. Kristāla pūķi pārsvarā ēd dārgakmeņus un metāla rūdu. Kristāla pūķi ir apburoši, un viņiem patīk sarunāties ar jebkuru būtni, ja vien tā nemēģina apzagt viņa kolekciju. Viņi ir labi vecāki, rotaļīgi nebēdņi un vērīgi filosofi – viss vienā. Lai gan viņiem piemīt psihotiskas spējas, taču tās nav tik spēcīgas, kā dažiem citiem dārgakmeņu pūķiem. Kristāla pūķa dvašas ierocis, kuru viņš lieto tad, kad ir spiests aizstāvēties, ir spīdīgs apžilbinošu lausku sprādziens, kas spīd tik spoži kā saules gaisma.

Crystal dragons are friendly, small dragons that dwell in temperate and arctic mountains. They often fall prey to white dragons, but are intelligent enough to usually avoid their larger, less intelligent cousins. Crystals eat primarily gems and metal ores. Crystal dragons are charming and enjoy speaking with any creature that does not try to steal from the dragon's collection. They are good parents, playful pranksters, and insightful philosophers all rolled into one. While they have psionic abilities, these powers are not as powerful as the abilities some of the other Gem dragons possess. The breath weapon of a crystal dragon, which it favors when forced to defend itself, is a glowing burst of blinding shards that shine as bright as sunlight.

AMETISTA PŪĶIS

AMETHYST DRAGON

Šī mirdzošā, gaiši violetā suga ir lielākā un viskaraliskākā no dārgakmeņu pūķiem. Ametista pūķi dzīvo uz, virs, zem, mērenu vai aukstu kalnu ezeru krastiem; pārtiek no zivīm, kā arī netālu no mājas izraktiem dārgakmeņiem. Viņiem piemīt liels daudzums izteiktu psihotisku spēku un dvašas ierocis, kas sastāv no romba, kuru izspļaujot uz pretinieku, tas apdullinoši uzsprāgst. Lai gan viņi ienīst Sarkanos un Baltos pūķus un uzskata Sudraba un Vara pūķus par vieglprātīgiem un muļķīgiem radījumiem, neviena izteikta ienaidnieka viņiem nav.

This glittering, lavender-scaled subspecies is the largest and most regal of the gem dragons. Amethyst dragons live on the shores of, and under, temperate to cold mountain lakes and feed on fish and gems excavated from near their homes. They possess a powerful array of psionic powers, and a breath weapon that consists of a lozenge which is spit at opponents before exploding in a concussive blast. Though they hate red and white dragons and consider silver and copper dragons frivolous and foolish, they don't have any 'inherent' enemies.

SAFĪRA PŪĶIS

SAPPHIRE DRAGON

Šī izcilā dārgakmeņu pūķu rase pamatā ir pazemes iedzīvotāji. Tā kā viņam apkārtējā vidē ir daudz dabisko ienaidnieku, tas ir aizdomu pilns pret jebkuru, kurš parādās. Safīra pūķi nav visai viesmīlīgi, un jebkurai būtnei, kas apdraud viņa bagātības, uzbrūk ar savu psihotisko dvašas ieroci – tikko dzirdamu, ārkārtīgi sāpīgu gaudošanu, kas ne tikai kaitē pretiniekam, bet arī piespiež bailēs bēgt. Šie ir burvīgi radījumi, kas atgādina zilos pūķus, esot daudzās nokrāsās – no vēsi debeszila līdz indigo.

This brilliant race of gem dragons is primarily a subterranean dweller. Because it has to deal with so many natural enemies in it's environment, it is very distrustful of anyone who approaches. Sapphire dragons, while not initially hostile, attack immediately any creature that threatens its' treasure with its' psionics and breath weapon: a nearly inaudible, extremely painful wail that not only damages opponents, but sends them fleeing in terror. These are beautiful creatures that resemble glittery Blue Dragons that come in many shades of cool azure and indigo.

SMARAGDA PŪĶIS

EMERALD DRAGON

Šie retie un vientuļie pūķi savus midzeņus veido apdzisušu vulkānu iekšpusē, tropiskajā vai subtropu joslā. Smaragda pūķim ir uz skaņu balstīts dvašas ierocis – griezīgs kliedziens, kas rada skaņas vibrāciju un apdullina pretinieku. Lai gan pēc dabas viņi nav naidīgi, tomēr Smaragda pūķi sargā savu jauno paaudzi un bagātības. Viņi labprātāk pretiniekus apdullina, nevis nogalina, bet, ja viņus izprovocē, var cīnīties ļoti nikni un var būt nāvējoši.Reizēm viņi dalās mājvietās ar Safīra pūķiem. Ne viens vien Smaragda pūķis ir kritis par upuri Sarkano pūķu alkatīgajiem laupīšanas karagājieniem. Šis pūķis ir viena no nedaudzajām radībām, kas regulāri ietur maltītes kopā ar milžiem.

This curious and reclusive dragon makes its lairs inside the extinct volcanoes of the tropics and sub-tropics. Emerald dragons also have a sound-based breath weapon: a keening screech that forms a harmful sonic vibration that stuns opponents. While not hostile by nature, Emerald dragons are overly protective of their young and their treasure. They prefer to disable intruders with psionics rather than kill them, but will fight ferociously and can be lethal if provoked. They sometimes peacefully share lairs with Sapphire dragons, but more than one Emerald has fallen prey to a Red dragon's greedy and fatal pillaging. Emerald dragons are one of the few creatures that dine on giants regularly.

TOPĀZA PŪĶIS

TOPAZ DRAGON

Topāza pūķi ir vispatmīlīgākie un antisociālākie no visiem dārgakmeņu pūķiem, un, iespējams, no visas pūķu cilts. Viņi ir Kristāla pūķa lielumā, bet atšķirībā no saviem gaiši zvīņotajiem brālēniem, zeltīti oranžie Topāza pūķi ienīst sarunas un sabiedrību. Šie vientuļnieki savus midzeņus izvieto mērenu vai aukstu jūru krastos, un, lai gan ieejas viņu midzeņos atrodas zem ūdens, viņi peld tikai tāpēc, lai iegūtu barību vai uzbruktu ienaidniekam. Cīņā Topāza pūķi savu dvašas ieroci – stipras dehidrējošas gāzes kūli – taupa līdz beigām, priekšroku dodot psihotikai, kā arī nagiem un ilkņiem. Viņiem ir daži dabiskie ienaidnieki, taču paši tie ienīst Bronzas pūķus, un uzbrūk nekavējoties.

Topaz dragons are the most selfish and antisocial of all Gem dragons, and maybe even of all dragons period. They are the size of crystal dragons, but unlike their light-scaled cousins, the gold-orange topaz dragons hate conversation and company. These hermits place their lairs on temperate to cold sea coasts, and though the entrances to the lairs are sometimes underwater, the dragons only swim to gather food or to attack intruders. Topaz dragons save their breath weapon ( a cone of potent dehydrating gas) until later in a battle, preferring to use psionics and their claws and teeth. They have few natural enemies, but hate bronze dragons and attack the metallics immediately.


DABAS PŪĶI

NATURE DRAGON

MĀKOŅU PŪĶIS

CLOUD DRAGON

Mākoņu pūķi ir vieni no lielākajiem pūķiem. Viņi ir ļoti inteliģenti un vientuļi, zvēri, kas būvē savus mājokļus tikai augstākajās klinšu virsotnēs vai tieši mākoņos. Viņi izmanto savu dvašas ieroci – ledaina gaisa sprādzienu kopā ar ledus kristāliem un burvestībām, lai aizdzītu jebkuru kompāniju.Šie absolūti bezkrāsainie pūķi barojas no lietus ūdens, metāla un krusas, kad tā ir pieejama. Labprātāk nekā cīnās, pavada laiku mākoņa formā.

Cloud dragons are among the largest of all dragons. They are extremely intelligent and reclusive beasts that make their homes only on the highest mountain tops or in the clouds themselves. They use their breath weapon, an icy blast of air complete with ice crystals, and spells to drive any company away. These colorful dragons feast mostly on rain water, metal, and hail when available. Most of the time, they like to take on a cloud form rather than fight.

BEZDIBEŅA PŪĶIS

DEEP DRAGON

Šie radījumi ir ļauni un nenovīdīgi Tumsas valdnieki. Viņi ir lieliski formas mainītāji un bieži sastopami citādā izskatā, nekā viņu īstais, briesmonīgais veidols. Šie pūķi parasti ir bāli sarkanā vai kastaņbrūnā krāsā. Bezdibeņa pūķi ir agresīvi un bīstami cīnītāji, tomēr arī viltīgi un pacietīgi pūķi, kuri savu dzīvību vērtē augstāk par visu. Viņiem ir spēcīgas burvju spējas un iedarbīgs dvašas ierocis – miesu saēdoša gāze -, lai gūtu virsroku, kad viņi nolemj uzbrukt. Viņiem garšo citu pazemes radību gaļa, taču ar Tumšajiem elfiem tie labprātāk sadarbojas.

These creatures are evil and malevolent rulers of the underdark. They are excellent shapeshifters and are often encountered in a different form from their usual fearsome visage. These dragons are primarily washed-out red or maroon in color. Deep dragons are aggressive and lethal fighters, but are also cunning, patient dragons who value their lives above all else. They have powerful spells and a harmful breath weapon (a cone of flesh-corrosive gas that also affects leather) to gain the upper hand when they choose to attack. They prize the flesh of other subterranean creatures but often work with beings such as drow.

ĒNU PŪĶIS

SHADOW DRAGON

Ēnu pūķi ir tumši, maldīgi radījumi, kuri apdzīvo drupas un pazemes midzeņus. Viņi ir viscaur pelēkmelni ar caurspīdīgām zvīņām, kas ļauj pūķim parādīties kā vienai masīvai ēnai. Viņu dvašas ierocis ir viņiem atbilstošs – tušas melns tumsas mākonis, kas pretiniekam izsūc dzīvības enerģiju. Viņi ir neveikli lidotāji, bet viltīgi cīnītāji, kas novirza savus pretiniekus mānīgā virzienā ar dvašas ieroču un burvestību palīdzību. Ēnu pūķiem patīk nogalināt sava prieka pēc, jo barības izvēles ziņā viņi ir pieskaitāmi maitēdājiem.

Shadow dragons are dark, devious creatures who inhabit ruins and underground lairs. They are entirely black-grey with see-through scales that cause the dragon to appear as one massive shadow. Their breath weapon is similar: an inky black cloud of darkness that saps the life energy from opponents. They are clumsy flyers, but cunning fighters, misdirecting their foes with spells and breath weapon. Shadow dragons enjoy killing for sport though they are primarily carrion feeders.

MIGLAS PŪĶIS

MIST DRAGON

Šie pūķi ir vientuļnieki, kas paliek vienatnē ar sevi, un klusi domā savos midzeņos, kas ir atrodami tikai ūdenskritumu, džungļu un jūras krastu tuvumā. Turklāt tikai tādās vietās, kur ir stāvas kraujas. Miglas pūķi ir liela un skaista suga ar mirdzošām, zili – baltām zvīņām. Viņi vienmēr cenšas paslēpties un izvairīties no cīņas. Ja nu ir ārkārtīgi apdraudēti, tad izmanto savu dvašas ieroci – applaucējošus tvaikus, un daudzās burvestības. Lai izvairītos no pretiniekiem, viņi var pieņemt arī miglas formu.

These dragons are loners that stay to themselves and think quietly in their lairs: which are only found near waterfalls, in steamy jungles, and near sea shores; only in areas that receive heavy precipitation. Mist dragons are a large and beautiful subspecies with glittery blue-white scales. They always try to hide and avoid combat, but when direfully threatened, they use their breath weapon of scalding vapor and cache of spells. They are also able to assume a misty, vapor-like form to avoid antagonists.

MEŽA PŪĶIS

Šo pūķu mīļākā nodarbošanās ir klausīties, kā vējš čabina koku lapās un kukainīši rotaļājas zālē, bet nebūt ne tikai tāpēc, ka Meža pūķis būtu miermīlīgs. Vienkārši, šis kašķīgais un iedomīgais radījums ir ļoti slinks. Viņa vienīgais pienākums ir sargāt Īstenos Mežus, taču ar visiem iebrucējiem lieliski tiek galā Zaļie Elfi, savukārt spēcīgie briesmoņi šajos mežos neiet aiz bailēm no Mežu dievietes. Meža pūķa dvašas ierocis ir zaļš, apdullinošs mākonis; un dažreiz miegā viņš gaisā izpūš maziņus, zaļus miglas mākulīšus. Meža pūķi ir zaļā krāsā, bet ne tādā kā Zaļie vai Smaragda pūķi. Viņu spārnu iekšpuse ir tumšāk zaļa ar vertikālām dzeltenām līnijām, spārna virspusē ir ir horizontālas dzeltenzaļas līnijas. Miegā Meža pūķis viegli vēcina spārnus. Meža pūķis pats barību nemeklē, viņu ar augļiem un ogām baro Zaļie Elfi, tādēļ lielāko daļu sava mūža tas pavada, snaužot biezu krūmu pudurī.


PĀRĒJIE PŪĶI

OTHER DRAGONS

UGUNSDREIKS

FIREDRAKE

Mazs, pussaprātīgs, neilgi dzīvojošs( līdz 100 gadiem) pūķveidīgais, kas izskatās pēc miniatūra sarkanā pūķa. Ugunsdreiks ir radījums, kas no liesmām rada pats sevi. Tam pieskaroties, ir jūtams dedzinošs karstums, un viņu asinis vārās.Viņu ugunīgais dvašas ierocis pirmkārt paredzēts aizsardzībai, Ugunsdreiki izmanto liesmu pret jebkuru, neskatoties uz to, vai tas ir draugs vai ienaidnieks. Lai izkliedētu karstumu, un pievadītu ķermenim vairāk skābekļa, Ugunsdreiks pastāvīgi vēcina spārnus.

A small semi-intelligent and short lived (to 100 years) dragonet that resembles a miniature red dragon, the Firedrake is a creature spawned of the flames themselves. They are constantly burning-hot to the touch, and even their blood boils with sulfur and flammable chemicals. Their fiery breath weapon is their primary defense, but they will use the flame against just about any stimulus, whether it is a threat or not. Firedrakes constantly fan their wings to disperse their body heat and to let more oxygen enter their blood.

FEJU PŪĶIS

FAERIE DRAGON

Šis, mazākais no visas pūķu sugas, ir arī visrotaļīgākais un dīvainākais. Feju pūķi ir dažādi pēc krāsas un spēkiem, kas gadiem ejot, mainās un pieaug. Viņi ir tikai pēdu – pusotru gari ar mūžīgu smaidu un plāniem taureņa spārniņiem. Viņiem patīk dzīt jokus un kļūt neredzamiem; ja vēlas, tie var izjokot ikvienu. Viņu dvašas ierocis ir eiforiskās gāzes mākonis, kas jebkuru radījumu noved nirvānas stāvoklī. Feju pūķiem garšo saldumi, augļi un rieksti.

This smallest of all dragonkind is also the most playful and whimsical. Faerie dragons vary in color and power, both changing and increasing as the dragon ages. They are only a foot to a foot and a half long with perpetual smiles and gossamer butterfly wings. They enjoy playing pranks and can turn invisible at will to conduct their jokes. Their breath weapon is a cloud of euphoria gas that sends all creatures who contact it into a happy bliss. Faerie dragons prize sweets, veggies, and nuts as food.

PSEIDOPŪĶIS

PSEUDODRAGONS

Pseidopūķis ir tikai nedaudz lielāks kā feju pūķis. Tas ir mazs, ar indīgiem dzeloņiem astes galā. Viņi ir vidēji saprātīgi, un bieži meklē kompanjonus ceļinieku vidū. Viņi dzīvo tikai 10 –15 gadus, bet viņi ir uzticīgi un līdzjūtīgi biedri, ja vien ceļinieki ir gatavi par viņiem rūpēties. Pseidopūķi var mainīt krāsu, lai saplūstu ar apkārtni un novērstu potenciālo uzbrucēju uzmanību.

Pseudodragons are only slightly larger than faerie dragons, and resemble tiny red dragons with poisonous stingers at the tips of their tails. They are of average intelligence, and often seek out companions from bands of travelers. They only live 10 to 15 years, but become loyal and compassionate companions if the travelers are willing to care for them. Pseudodragons can change color to match their surroundings, and observe potential companions from hiding.

KAULU PŪĶIS


Maldīgi domā tie, kas uzskata, ka Kaulu pūķi ir atdzīvināti skeleti. Par šādu zaimošanu jebkurš nekromants tiktu izdedzināts no realitātes. Kaulu pūķi ir radīti no mirušo miesas, kauliem, dvēselēm un ciešanām. Vairākas nedēļās, vai pat mēneši Kaulu pūķiem jāpavada kapā, zem zemes, lai nobriestu. Jāpiebilst, ka Kaulu pūķi rodas tikai no noteikta materiāla daudzuma vietās, kuras skārusi tumsa, ļaunums un nāve. Kaulu pūķiem nav dvašas ieroča, taču viņiem seko mirušo valstība, kas pati par sevi ir varens spēks.

SPOKU PŪĶIS

Spoku pūķi, atšķirībā no Kaulu pūķiem, tik tiešām ir cēlušies no īstiem pūķiem, taču, tāpat kā Kaulu pūķi, kalpo tumsai, ļaunumam un nāvei. Tie ir pūķi, kuri dzīves laikā ir pastrādājuši pārāk daudz ļaunuma. Protams, pūķu grēki ir sverami uz īpašiem svariem, bet tie, kurus Dvēseļu valdnieks ir notiesājis, nolemti mūžīgai klejošanai. Daži nekromanti ir atraduši, kā pakļaut šīs pat pēcnāvē lepnās būtnes( ir viedoklis, ka noslēpumu atklājis Pelēkais Ordenis) un iegūt savā armijā praktiski neuzvaramus kareivjus. Spoku pūķiem nav dvašas ieroča, bet viņu burvju spējās ietilpst Nāvējošā laika pārvaldīšana, novecinot savu pretinieku tik ātri, ka tas sabirst pīšļos.

PŪĶU PAVĒLNIEKS

Pirmais Pūķu pavēlnieks tika nogalināts vēl pirmlaikos, kad viņš ar savu pūķu armiju apdraudēja Īsteno dievu drošību. Par to, kā radies otrais Pūķu pavēlnieks, domas dalās. Vieni apgalvo, ka viņu radījis Radītājs, otri tic, ka to izdarījis visvarenais Ontos, bet trešie saka, ka pūķi viņu izvēlējušies paši no sava vidus. Pūķu valdniekam nav savas noteiktas krāsas – viņš laistās visās. Viņam patīk lidot virs zemes, augstu mākoņos, neievērojot mirstīgo kņadu. Viņš nepievērš uzmanību pasaules problēmām, īstenībā pat pūķiem atļaujot dzīvot savā vaļā. Mirstīgais Pūķu pavēlnieku var redzēt tikai agros vasaras rītos, kad sākas negaiss un ir redzama varavīksne. Ja vērīgi ieskatās, var redzēt, kā cauri varavīksnei, laistoties visās septiņās tās krāsās, izlido Pūķu pavēlnieks.


Šī informācija, protams, ne tuvu nav viss, ko ir iespējams pateikt par šo tēmu. Vācam leģendas par pūķiem. Kāda daļa no visa tā visdrīzākajā laikā parādīsies arī mājaslapā.